Bērziņš: pēc premjera ietekmes palielināšanas varētu runāt par izmaiņām vēlēšanu sistēmā  (39)

Viņš stāstīja, ka jau šobrīd Satversmes 55.pants nosaka, ka premjera un premjera partijas atbildība faktiski ir lielāka nekā pārējiem valdību veidojošajām partijām, jo atbilstoši Satversmei Ministru kabinetam jāsastāv no premjera aicinātiem ministriem. Tai pat laikā Latvijas tiesību aktos nav paredzēta tieša premjera atbildība pār valdības darbu. "Tas, ka šis mehānisms arī citās valstīs tiek ieviests arvien vairāk, nozīmē, ka ir tāda nepieciešamība," sacīja prezidents.

Bērziņš gan atzina, ka maz ticams, ka viena partija kādā no parlamenta vēlēšanām Latvijā spēs iegūt absolūto vairākumu, tālab allaž valdību veidojošajām partijām būs kompromisa vienošanās. "Taču, ja partija, no kuras nāk premjers, ir noteicošā, tai ir daudz lielāks risks nekā pārējām partijām, jo valdības darbs turpmāk būs tās tiešā atbildība. Šobrīd likumdošanā nav paredzēta tieši premjera atbildība. Tas krietni palielinātu vienas partijas lomu, bet vienlaikus arī tās atbildību par notiekošajiem procesiem," viņš sacīja.

Vienlaikus prezidents pieļāva, ka nākamais jautājums pēc šīm izmaiņām varētu skart vēlēšanu sistēmas izmaiņas. "Šķiet, ir pilnīgi neloģiski, ka pašvaldībās darbojošās partijas nesakrīt ar valdībā esošajām. Jā, pēc šīm pašvaldību vēlēšanām situācija ir mazliet mainījusies, un pašvaldību domēs ir iekļuvuši vairāk pārstāvju no valdību vadošajām partijām nekā iepriekš. Risinājumi un pieejas šai problēmai pasaulē ir dažādas," viņš teica.

Bērziņš norādīja, ka rosinājis šos jautājumus apspriest, lai pirms nākamajām vēlēšanām Saeimā varētu lemt, vai nav nepieciešamas izmaiņas. "Piemēram, Lietuvā ir jauktā vēlēšanu sistēma, taču nevarētu teikt, ka viņiem viss notiktu daudz sekmīgāk nekā mums. [Prezidenta paspārnē esošā] Darba grupa [valsts pārvaldes pilnveidošanai] ir pavērtējusi, kāda ir Eiropas pieredze, runājuši ar bijušajiem premjeriem un esošo premjeru, meklējot Latvijai labāko risinājumu. Nav jau tā, ka es, te sēžot, izdomāju, kā būs tālāk. Tā tas nenotiek. Tiek objektīvi meklēts ceļš, kā mums labāk virzīties uz priekšu," viņš teica.

Prezidenta konstitucionālo izmaiņu darba grupa ar konkrētiem likuma izmaiņu priekšlikumiem ministru prezidenta lomas palielināšanai Saeimā vērsīsies rudenī.

Iepriekš Valsts prezidents norādīja, ka reforma izpildvaras stiprināšanai ir nepieciešama, lai no pašreizējās kolektīvās bezatbildības par valdības darbu virzītos uz kolektīvo atbildību par valdības komandas darbu, un, lai to ieviestu, pašreizējais destruktīvais valdības neuzticības balsojums jāaizstāj ar konstruktīvās neuzticības balsojumu, kā arī jāstiprina ministru prezidenta atbildība.