Policija ir nopratinājusi būvnieku un apdrošinātāju pieaicinātos ekspertus, kuri pēc uzņēmumu pasūtījuma organizē neatkarīgu izmeklēšanu, cenšoties noskaidrot Rīgas pils ugunsgrēka iemeslus, otrdien žurnālistiem sacīja Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins.
"Nevienai personai nav liegts izpaust savas zināšanas, un izmeklētāji liecībās šis zināšanas ņems vērā. Jau šobrīd vairāki no šiem ekspertiem ir nopratināti, " sacīja Grišins.
Grišins sacīja, ka pils ugunsgrēka izmeklēšana ir policijas kompetencē un kāda izmeklētāja neatkarīga ekspertīze var tikai tikt pievienota jau policijas rīcībā esošajām liecībām.
Atbildot uz to, ka starptautiskajiem ekspertiem neesot pieejas visiem lietas datiem, Grišins sacīja, ka izmeklētāji drīkst atrasties notikuma vietā un tā esot šo neatkarīgo izmeklētāju atbildība - vai viņi var vienoties ar īpašuma pārvaldītāju, ka tiek šajā teritorijā ielaisti.
Grišins atteicās komentēt, vai jau ir kādas versijas par ugunsgrēka iemesliem. „Nevaru jums arī komentēt, vai notikusi ļaunprātīga dedzināšana," sacīja Grišins.
Jau ziņots, ka līdzšinējās izmeklēšanas rezultāti ļauj secināt, ka, visticamāk, Rīgas pils ugunsgrēka cēloņi nav saistāmi ar būvnieku darbību, otrdien žurnālistiem sacīja pils rekonstrukcijas un restaurācijas ģenerāluzņēmēja "SBRE" piesaistītais izmeklētājs, Apvienotās Karalistes Ugunsgrēku izmeklētāju apvienības prezidents Pīters Mansī.
Pēc viņa teiktā, pastāv maza varbūtība, ka būvnieki varētu būt atbildīgi par šī ugunsgrēka izcelšanos, jo ugunsgrēka dienā nav reģistrēti tādi būvnieku darbi, kuri varētu būt izraisījuši ugunsnelaimi. "Būtisks faktors, kas pierāda būvnieku vainas trūkumu, ir fakts, ka ugunsgrēks sācies piecarpus stundas pēc būvdarbu beigām. Turklāt tajā dienā nebija tādu darbu, kas varētu izraisīt ugunsgrēku," sacīja Mansī.
Lai gan kriminālprocesu par ugunsgrēku Rīgas pilī izmeklē Valsts policija, būvfirmas un apdrošinātāji ir piesaistījuši paši savus ārvalstu ekspertus ugunsnelaimes cēloņu noteikšanai.
Jau ziņots, ka "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) ir pārtraukusi sarunas ar ugunsgrēkā cietušās Rīgas pils rekonstrukcijas un restaurācijas ģenerāluzņēmēju pilnsabiedrību "SBRE" par ugunsgrēka seku likvidēšanas apmaksu 220 900 latu apmērā no valsts līdzekļiem.
Ugunsgrēka sekas būs jānovērš par būvnieku vai apdrošinātāju naudu. Savukārt "SBRE" uzsver, ka nav atbildīga par ugunsgrēku un neko nemaksāšot.
VNĪ 22. jūlijā iesniedza atlīdzības pieteikumu apdrošināšanas kompānijai "Baltijas Apdrošināšanas nams", savukārt būvkompāniju apvienība "SBRE" ar šādu pieteikumu vērsusies pie apdrošinātāja "BTA".
Tāpat VNĪ turpinās sarunas ar Rīgas pils rekonstrukcijas un restaurācijas ģenerāluzņēmēju "SBRE", lai atrastu kopīgu valodu jautājumā par ugunsgrēka seku likvidēšanas darbu apmaksu.
20.jūnija vakarā Rīgas pilī izcēlās ugunsgrēks, ko izdevās likvidēt tikai pēc 16 stundām. Kopējā pils degšanas platība bija 3200 kvadrātmetru - izdega jumta konstrukcijas un bēniņu telpa 2400 kvadrātmetru platībā, 4.stāvā izdega 600 kvadrātmetru platībā, bet 3.stāvā - 200 kvadrātmetru platībā.Par ugunsgrēka iemesliem sākts kriminālprocess, bet tā izcelšanās iemesli vēl nav zināmi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
