Risinājums ar pagaidu jumtu ir jāatrod, jo Rīgas pils ēka ir viens no senākajiem, izcilākajiem un ar augstu autentiskuma pakāpi saglabātajiem valsts kultūras pieminekļiem, kura bojājumu apjoms patlaban vēl tiek apzināts. Tas pats attiecināms uz muzeju kultūras vērtību krājumiem, kuriem neatgriezeniskus bojājumus nenodarīja uguns, bet kurus tagad apdraud lietusūdeņi un pelējums.
Kultūras ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Iveta Bērziņa-Bebriša aģentūrai LETA vēstīja, ka Latvijas Nacionālā mākslas muzeja ārzemju kolekcijas daļa, Rakstniecības un mūzikas muzeja krājumi, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LNVM) darbība pēc ugunsgrēka Rīgas pilī ir bijusi vērsta uz ugunsgrēka seku likvidēšanu, rūpējoties par cietušajiem muzeju krājumu materiāliem un ūdens bojātajām Rīgas pils telpām.
Muzeji ir ieguldījuši milzīgu darbu telpu žāvēšanā un mikroklimata normalizēšanā. Diemžēl pagaidu jumts nav izturējis nesenās lietavas un stipro vēju, muzeju telpās atkal ieplūst ūdens un situācija pasliktinās.
Patlaban, kamēr nav saņemti VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) pasūtītās ekspertīzes rezultāti ar ekspertu slēdzieniem par turpmākajām Rīgas pils telpu izmantošanas iespējām tajā pils daļā, kurā ir izvietoti muzeji, un nav zināms, vai un kādā apjomā Rīgas pils telpas muzeji varēs izmantot, muzeji veic sagatavošanās darbus vairākiem scenārijiem.
Ja eksperti atzīs, ka Rīgas pils telpas nav nekādā gadījumā izmantojamas, būs nepieciešami ievērojami papildu līdzekļi, lai tiktu nodrošināta LNVM, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja un Rakstniecības un mūzikas muzeja krājumu pārvietošana uz pagaidu krātuvēm, kā arī tiktu veikta atbilstīga jauno telpu pielāgošana muzeju vajadzībām.
Ja ekspertu atzinums pieļaus daļēju muzeju krājumu glabāšanu Rīgas pilī, uz pagaidu telpām tiks pārvietota tā daļa no muzeja krājuma un darba telpas, kas ugunsgrēka laikā ir cietusi no ūdens bojājumiem. Šis variants būtu daudz ekonomiskāks. Pēc Kultūras ministrijas lūguma pagaidu telpas muzeju krājumu izvietošanai ir piedāvājusi VNĪ, Rīgas dome un Rīgas Tehniskā universitāte.
Jau ziņots, ka ugunsgrēkā, kas Rīgas pilī plosījās naktī uz 21.jūniju, visvairāk cietusi Baltā zāle, kuras pārsegums ir pilnībā sadedzis. Kopumā uguns nopostījusi pili 3200 kvadrātmetru platībā.
No dzēšanas darbiem visvairāk cieta LNVM un tā kolekcija.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
