Pēc pāris stundām regates "The Tall Ship Races" burinieki pacels enkurus, izpletīs buras un atstās Rīgu. Atvadas novērojamas viscaur kuģu piestātnei, kas svētdienas rītā apmeklētājiem bija slēgta. Tādēļ uz buriniekiem sanākušie varēja noraudzīties vien caur žoga režģiem.
Piestātnē gaidīja kuģis, kurš mūs aizvedīs līdz jūrai, kurā mēs apsveiksim regates dalībniekus, kuri izkuģojuši Daugavu, dosies līdz Ventspils ostai, no kuras tālāk kuģos uz Polijas pilsētu Ščecinu. Tajā sacīkstes noslēgsies.
Pa Daugavu čunčinājām stundu, kamēr abos upes krastos pulcējās cilvēki, lai vēlāk uz Mangaļsalas mola sasēstu kā roņi, izveidojot sava veida skatuvi burinieku parādei. Jūras virzienā steidza privāti kuģīši un jahtas, arī dažas motorlaivas un gumijas plosts.
Iekuģošanu jūrā var manīt - apvārsnis saplūst ar ūdeni, un vējš kļūst stiprāks. Iekārtojušies gaidām, kas notiks tālāk. To, kur varēs vērot burinieku parādi, noteiks ledlauzis "Varma", kurš ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu uz klāja arī pavadīs krāšņos pilsētas viesus.
Mēs atklātajos ūdeņos esam agrāk, "Varma" vēl nav ieradusies. Diena ir ideāla kuģu vērošanai – debesis skaidras, saules stari, vēja mīkstināti, silda plecus. Ūdens kā spogulis un tālumā redzamie kravas kuģi, kuri gaida atļauju iebraukšanai ostā, izskatās kā uz stikla virsmas nolikti.
Jūrā pamazām sarodas dažādi kuģī un kuģīši, un pēc brīža tur izskatās kā uz Vanšu tilta tā dēvētajos "treknajos gados" – čum un mudž dažādi peldlīdzekļi. Vienkopus tik daudz peldlīdzekļu nav redzēts, sajūta, ka katram pilsētniekam ir pa kādai laiviņai!
Tad parādās "Varma". Mūsu kuģa kapteinis, pēc viņam vien zināmiem noteikumiem, sagaida, kad "Varma" ieņems pozīcijas un pārkārtojas tai pretī. Mēs esam izveidojuši sava veida koridoru, kuram cauri slīdēs regates dalībnieki.
Kopš brīža, kad atstājām sauszemei, ir pagājušas stundas divas. Samiegtām acīm cenšamies saprast, vai tie ir burinieku masti, kas saulē iznirst vai tomēr tālumā esošie ceļamkrāni. Un tad tas parādās – pirmais burinieks!
Pirmajā mirklī vilšanos sagādā tas, ka kuģis peld bez burām, darbinot dzinēju, taču, kā skaidro zinātāji, bezvējā, kāds valdīja svētdien un šaurībā, kāda ir Daugavā, peldēt ar burām nevar. Kad kuģa aprises kļūst skaidrākas, saprotam, ka pirmais mūs ir sasniedzis Brazīlijas burinieks.
Brazīlijas kara flotes burinieks "Cisne Branco" regatē Baltijas jūrā piedalījās pirmo reizi. "Cisne Branco" bāzējas Riodežaneiro, bet ceļo pa visu pasauli.
Mājam skaistulim un vaktējam Daugavas izeju, kur pamazām viens pēc otra parādās pārējie kuģi.
Pirmo burinieku eskortē divi jūras spēku kuģi, kas pa gabalu atgādina tankus. Uz buriniekiem, kuri viens pēc otra peld garām, vērojama dzīva rosība. Skatītāji māj kuģotājiem, bet tie - sveicina ar skaņas signālu. Daži, skatītājiem par prieku, tomēr pacēluši buras. Kāda kuģa apkalpe sakāpusi mastos un sēž tur kā zvirbuļi, liekot vien nobrīnīties par drosmi un nebaidīšanos no augstuma.
Kolēģis no Vācijas, žurnālists, kurš specializējas burinieku aprakstīšanā, stāsta, ka mastos jūrnieki kāpj ar speciālu sakabi, jo tie laiki, kad izmantots vien savu roku spēks, palikuši senā pagātnē. Tagad burātājiem ap kājstarpi un vidukli ir speciāla sakabe, kura aprīkota ar āķi, kuru stiprina pie virvēm. Vācietis, kurš pats ir kuģojis jūrā, stāsta, ka burošana ir vienkārša lieta un to iemācīties var katrs, tāpēc regates organizētāji cenšas piesaistīt jaunus, burāšanā nepieredzējušus jauniešu.
Tikmēr jūrā ir saradies vēl vairāk kuģotāju un vienā brīdī piezogas mulsums – nav iespējams saprast, kurš no mazajiem peldoņiem ir regates dalībnieks, kurš vienkārši skatītājs! Garām peldošie regates dalībnieki no Lietuvas tiek sveikti ar skaļiem aplausiem.
Kad šķiet, ka viss jau ir beidzies un kļūst pat nedaudz garlaicīgi, jūrā iepeld "Götheborg" – simtgadīgais zviedru kuģis. Piepeldot tuvāk skatītājiem, tas izšauj trīs lielgabala zalves. Nolīgojas visa jūra un gaisā sajūtama sēra smaka. "Götheborg" parādā nepaliek mūsu "Varma", kura arī atbild ar trim lielgabala šāvieniem. Sanākušie ir sajūsmā un šķiet, jūra ir atkal pamodusies no pusdienlaika snaudas!
Kā pēdējais no lielajiem buriniekiem jūru sasniedz milzonis "Krusenshtern". Tā ir krievu četrmastu barka - liels burinieks, kas būvēts 1926. Kuģis ir pāris reizes apkuģojis apkārt pasaulei un nu paviesojies arī Rīgā.
Lēnām atgriežoties Rīgā, pēc jūrā pavadītas dienas var just smeldzam plecus un sārtojamies degungalu. Taču, nokāpjot krastā, šķiet, ka līgojas apkārt esošie nami.
Regate "The Tall Ships Races" ir lieliska iespēja jauniešiem, kuri interesējas par burāšanu, spēku iemēģināšanā jūrā. Kuģu komandas cenšas uzņemt uz klāja jaunos censoņus, lai tos apmācītu. Pirmoreiz krāšņo regati Rīgā varēja vērot 2003.gadā un nu, pēc desmit gadiem, tā pie mums atgriezās.
Kā lēš Rīgas domē, regati šo dienu laikā apskatījuši vairāk nekā miljons iedzīvotāju, taču par noslēguma parādi interese bija tik liela, ka ceļā uz Mangaļsalas molu cilvēki pavadīja stundas sastrēgumos.
Pēc krāšaņās parādes vakarā dodoties gulēt, šķiet, ka līgojas gulta, bet sapnī iezogas Omānas Sultanāta kara flotes mācību kuģis "Shabab Oman".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!