Piektā daļa jeb 18% vēlētāju, kuri nepiedalījās šā gada pašvaldību vēlēšanās, atzīst, ka šādu lēmumu pieņēmuši, jo neredz jēgu dalībai vēlēšanās, bet vēl 12% aptaujāto norāda, ka vēlēšanās nepiedalījās, jo neuzticas nevienam un nekam. To atklāj pētījumu centra "SKDS" pēc Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) pasūtījuma jūnijā veiktā vēlētāju aptauja.
Savukārt neatrašanās dzīvesvietā vēlēšanu laikā bijis tikai trešais izplatītākais iemesls, kādēļ vēlētāji nav piedalījušies pašvaldību vēlēšanās. Šis iegansts minēts 10% vēlētāju atbilžu.
Vienlaikus izplatītākais iemesls, kāpēc vēlētāji piedalījās pašvaldību vēlēšanās, joprojām ir pilsoņa pienākums. Ar to savu lēmumu doties balsot pamato trešā daļa jeb 37% aptaujāto, kuri vēlēšanās piedalījās. Citi populārākie iemesli dalībai pašvaldību vēlēšanās bijuši vēlme atbalstīt noteiktu partiju vai kandidātu (20%), vēlme ietekmēt pašvaldības nākotni (12%) un cerība uz labāku nākotni, pārmaiņām (10%).
Vēlētāju aptauja arī atklāj, ka biežāk nekā citi šā gada pašvaldību vēlēšanās nav piedalījušies jaunieši vecumā no 18 līdz 34 gadiem, vīrieši, vēlētāji ar pamatizglītību, Kurzemē un Latgalē dzīvojošie, kā arī vēlētāji pilsētās, izņemot Rīgu.
Savukārt starp vēlētājiem, kuri piedalījās pašvaldību vēlēšanās, aktīvākie balsotāji atrodami vecuma grupā virs 55 gadiem. Tāpat pašvaldību vēlēšanās aktīvāk piedalījušies vēlētāji ar augstāko izglītību, publiskajā sektorā nodarbinātie, vēlētāji ar vidējiem vai augstiem ienākumiem un vēlētāji Rīgā.
Tādējādi šī pētījuma dati liecina, ka noteicošie iemesli dalībai vēlēšanās Latvijā joprojām ir motivācija un interese, nevis noteikti vēlēšanu nosacījumi, piemēram, vēlētāju sarakstu lietošana iecirkņos.
Pašvaldību vēlēšanas Latvijā notika šā gada 1.jūnijā, un tajās piedalījās 45,99% balsstiesīgo pilsoņu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
