Čalovska advokāti otrdienas rītā lūdza valdību atlikt lemšanu par Čalovska izdošanu tiesāšanai ASV, lūgumu pamatojot ar lietas izskatīšanu Satversmes tiesā.
Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis žurnālistiem atgādināja, ka Tieslietu ministrija atbalsta Čalovska izdošanu tiesāšanai ASV, tomēr uzskata, ka vispirms jāsagaida Satversmes tiesas verdikts par lietas ierosināšanu vai noraidīšanu.
Viņš arī atgādina, ka Tieslietu ministrija rīkojuma projektu par Čalovska izdošanu iesniegusi jau pirms vairākām nedēļām, kad vēl nebija zināms par tā dēvētā Imantas hakera aizstāvju vēršanos konstitucionālajā tiesā.
Vienlaikus viņš uzsver, ka valdība attiecībā uz Čalkovska izdošanu var pieņemt tikai politisku lēmumu: "Ministru kabinets nav tiesu institūcija, valdībai nav jāvērtē pierādījumi."
Pretēji Tieslietu ministrijai, kura rīkojuma projektu par Čalkovska izdošanu virzīja vēl pirms prasības iesniegšanas Satversmes tiesā, Ārlietu ministrija uzskata, ka jautājums izlemjams tikai pēc tam, kad lietu būs izvērtējušas visas tiesu instances Latvijā.
Ārlietu ministrija neuzskata, ka atteikums izdot Čalkovski varētu negatīvi ietekmēt Latvijas un ASV starpvalstu attiecības.
Valdības koalīcijai nav vienotas nostājas par Čelovska izdošanu, jo pret to iestājas Reformu partija.
Viens no apsūdzētā advokātiem Saulvedis Vārpiņš iepriekš atzinis, ka Čalovskis datorvīrusu "Gozi" nav izstrādājis, bet gan piedalījies tā uzlabošanā.
Advokāts Latvijas Radio stāstīja, ka vīrusu, kurš inficēja aptuveni miljons datoru, ļaujot piekļūt banku kontiem, izveidojis cits apsūdzētais - Ņikita Kuzmins, bet Čalovskis vīrusā "kaut ko pielabojis". Vārpiņš uzvēra, ka Čalovskis "tajā ķēdītē stāv ļoti tālu no īstajiem izlaupītājiem (..), viņš ir nomainījis mašīnai riteņus." Arī ielaušanos NASA datoros Čalovskis nav veicis, sacīja advokāts. Kuzmins, kurš pēc ASV domām esot galvenais aizdomās turamais, esot tikai izīrējis vīrusu, bet naudu zaguši citi, radio skaidroja advokāts.
Kuzmins, kurš aizturēts Ņujorkā, sadarbojoties ar ASV tiesību sargājošajām instancēm, sniedzot liecības ASV, lai samazinātu iespējamo sodu, radio stāstīja Vārpiņš. Tas mazina iespējas Čalovskim sadarboties ar ASV izmeklētājiem, jo viņš nevar iedot jaunu informāciju skaidroja Vārpiņš.
Ja Latvija Čalovski izdos, ASV viņam var draudēt pat 67 gadu cietumsods.
Jau vēstīts, ka Augstākā tiesa iepriekš nolēma, ka Imantas hakera Denisa Čalovska izdošana tiesāšanai ASV par iespējamajiem izdarītajiem kibernoziegumiem ir pieļaujama, taču gala lēmums par izdošanu būs jāpieņem Ministru kabinetam.
Tika vēstīts, ka sestā stāva dzīvokli Imantā, kur atradies Čalovskis, ieņēmuši specvienības dalībnieki, kas ar trosēm nolaidušies no jumta.
Abi pārējie apsūdzētie ir Krievijas pilsonis Ņikita Kuzmins, kurš tika aizturēts Ņujorkā un atrodas apcietinājumā ASV, un Rumānijas pilsonis Mihajs Jonuts Paunesku, kurš atrodas apcietinājumā Rumānijā.
Apsūdzībā teikts, ka apsūdzētie ir atbildīgi par to, ka ar datorvīrusu, kas pazīstams ar nosaukumu "Gozi", inficēts vairāk nekā miljons datoru visā pasaulē, tostarp apmēram 40 tūkstoši datoru ASV. To vidū inficēti arī apmēram 190 ASV Nacionālās aviācijas un kosmosa pārvaldes NASA datori. Ar šā vīrusa palīdzību iegūta informācija, tostarp paroles, kas ļāvusi ielauzties banku kontos un nozagt naudu miljoniem latu vērtībā.
Saskaņā ar apsūdzību Kuzmins 2005.gadā pasūtījis kādam programmētājam vīrusu, kuru vēlāk interneta forumos piedāvājis izīrēt par samaksu, Paunesku izīrējis serverus vīrusa izplatīšanai, savukārt Čelovskis, kurš ir programmēšanas speciālists, vēlāk, izpildot pasūtījumu, vīrusu uzlabojis.
Vīrusa izplatīšana sākusies 2007.gadā. Antivīrusu programmas šo vīrusu lielākoties nav pamanījušas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
