Rektoru padome neredz perspektīvas Latvijas augstākajai izglītībai un zinātnei pie pašreizējā finansējuma  (37)

Jau ziņots, ka šodien valdības sēdes slēgtajā daļā plānots izskatīt vairākus ar valsts budžeta finansējumu 2014.gadam saistītus jautājumus, tostarp vairākas jaunās politikas iniciatīvas. Arī Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) tādas ir iesniegusi, rosinot arī palielināt valsts budžeta finansējumu nozarei.

Rektoru padome aicina valdību atbalstīt IZM iniciatīvas, kā arī izpildīt šā gada 1.jūnijā spēkā stājušos Augstskolu likuma prasību Ministru kabinetam, iesniedzot Saeimai gadskārtējo valsts budžeta projektu, tajā paredzēt ikgadēju finansējuma pieaugumu studijām valsts dibinātās augstskolās, ne mazāku par 0,25% no iekšzemes kopprodukta (IKP), līdz valsts piešķirtais finansējums studijām valsts dibinātās augstskolās sasniedz vismaz 2% no IKP.

"Budžeta finansējums Latvijas augstākajai izglītībai un zinātnei joprojām ir saglabājies ļoti zemā līmenī, ņemot vērā samazinājumu 2009.-2011.gadā, kad Latvija piedzīvoja ekonomikas lejupslīdi. No regulārās informācijas apmaiņas Eiropas Universitāšu asociācijas ietvaros zinām, ka neviena Eiropas valsts finansējumu augstākajai izglītībai nesamazināja proporcionāli tik lielā apmērā kā Latvija. Mūsu augstskolas ir spējušas izdzīvot samazinātā budžeta finansējuma apstākļos, papildus iekasējot studiju maksu no studējošajiem, savu iespēju robežās piesaistot finansējumu no Eiropas Savienības struktūrfondiem un citiem avotiem," teikts vēstulē Ministru kabinetam.

Kā liecina "Eurostat" dati, finansējums, ko Latvijas valsts nodrošina augstākajai izglītībai, ilgstoši ir zemākais Eiropas Savienībā gan procentuāli no IKP, gan rēķinot uz vienu studējošo. Rektoru padome uzskata, ka tas ir nesamērīgi zems, salīdzinot ar to, kas globālas konkurences apstākļos nepieciešams augstskolām.

"Pēdējos gados Latvijas augstskolām konkurence ir iegājusi jaunā fāzē - piesaistot mūsu pašu valsts jauniešus, Latvijas augstskolām jākonkurē ar augstskolām no citām Eiropas Savienības valstīm, visvairāk no Dānijas un Somijas, kurās augstākā izglītība tiek piedāvāta bez maksas," norāda Rektoru padomes locekļi, piebilstot, ka kaimiņvalsts Igaunija šādos apstākļos ir spērusi atbildīgu soli, valsts augstskolās pārejot uz pilnībā publiski finansētu klātienes pilna laika augstāko izglītību igauņu valodā.