Svētceļotāji no dažādām Latvijas vietām sākuši ceļu uz Aglonas Dievmātes svētkiem  (63)

Trešdien, 31.jūlijā, ceļu sākusi apmēram 60 svētceļnieku grupa no Jelgavas, bet jau nedēļas nogalē uz Aglonu devās Liepājas un Ventspils svētceļnieku grupas, lai mērotu vairāk nekā 400 kilometrus garo ceļu.

Tāpat trešdien ceļā devušies 39 svētceļnieki no Rīgas Svētā Franciska draudzes, Svētceļnieki no Gulbenes un Pļaviņām dosies ceļā 3.augustā, no Aizkraukles - 5.augustā, no Krustpils - 6.augustā, no Paņevežas - 7.augustā, no Stirnienes un Sarkaņiem - 8.augustā.

Svētceļnieki no Rīgas Svētā Jēkaba katedrāles uz Aglonu paredzējuši doties 1.augusta rītā, lai Aglonā nonāktu 13.augustā, liecina Latvijas Romas katoļu baznīcas sniegtā informācija.

Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētki ir vieni no gada lielākajiem Marijai veltītajiem svētkiem. Tradicionāli Latvijā šie reliģiskie svētki visplašāk tiek svinēti Aglonas bazilikā, kurp katru gadu kājām dodas svētceļnieku grupas no Latvijas un citām valstīm.

Svinības šogad sāksies jau 11.augustā un turpināsies līdz 15.augustam. Svētku priekšvakarā - 14.augustā, paredzēts gadskārtējais Tautas krusta ceļš, kas katru gadu kopīgā lūgšanā vieno vairākus tūkstošus ticīgo. Kulmināciju svētki sasniegs dievkalpojumā 15.augusta dienas vidū. Tradicionāli galvenajā svētku dievkalpojumā piedalās augstas Latvijas un citu valstu amatpersonas.

Dievmātes debesīs uzņemšanas svētki ir vissenākie Jaunavas Marijas godam veltītie svētki. Austrumu baznīcā šos svētkus svinēja jau ap 450.gadu, bet Francijā svētki tika svinēti jau 6.gadsimtā. Latvijas teritorijā šo svētku svinēšanas tradīciju aizsāka dominikāņu mūku ordenis, kas 1700.gadā uzbūvēja tagadējās Aglonas bazilikas priekšteci - koka dievnamu un sāka īpašā veidā godināt dievmāti.

Aglonas bazilika jau sen kļuvusi par vienu no nozīmīgākajām svētvietām ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā. Aglonā pulcējas garīgā ceļa meklējumos esoši cilvēki no daudzām pasaules valstīm.

Ar valdības lēmumu šie svētki noteikti kā valsts nozīmes pasākums.