Smagos kibernoziegumos apsūdzētā tā dēvētā “Imantas hakera” Denisa Čalovska aizstāvji, iespējams, vēl līdz nākamnedēļ gaidāmajai valdības sēdei varētu iesniegt jaunu pieteikumu Satversmes tiesai (ST) Latvijā, taču, ja valdība lems par rīdzinieka izdošanu ASV, Eiropas Cilvēktiesību tiesai (ECT) tiks lūgts piemērot pagaidu aizsardzības līdzekli – aizliegumu izdot personu tiesāšanai ārvalstīs, portālam “Delfi” sacīja viens no Čalovska interešu aizstāvjiem ST, advokāts Matīss Šķiņķis.
Jau vēstīts, ka ST trešdien atteica ierosināt lietu pēc Čalovska pieteikuma, kurā viņš bija lūdzis izvērtēt Latvijas un ASV valdību noslēgtā līguma par izdošanu un likuma, ar kuru šis līgums ratificēts, atbilstību Satversmei. Savukārt valdība šonedēļ līdz ST lēmumam par lietas ierosināšanu vai atteikšanos to darīt uz nedēļu atlika lēmuma pieņemšanu par to, vai izdot Čalovski ASV vai nē.
Šķiņķis uzsvēra, ka ECT skata lietas tad, ja ir izsmelti visi nacionālie aizsardzības līdzekļi. Līdz ar trešdien pieņemto ST lēmumu pēc būtības valsts palaidusi garām iespēju nacionālā līmenī novērst Čalovska tiesību aizskārumu. Tomēr valsts rīcībā ir vēl viens līdzeklis - gaidāmais Ministru kabineta (MK) lēmumus, kas ir pēdējā iespēja, lai valsts nodrošinātu Čalovska tiesību aizsardzību.
Tad, ja MK lems par "Imantas hakera" izdošanu, ECT var tikt iesniegts lūgums ierosināt lietu un, saskaņā ar ECT reglamentu, nekavējoties piemērot pagaidu aizsardzības līdzekli - aizliegumu izdot personu ārvalstīm. Šādu lēmumu ECT var pieņemt pāris stundu laikā un jau tajā pašā dienā. Šāds lēmums ir izpildāms nekavējoties un Latvijai šādā situācijā būs pienākums to pildīt.
Advokāts atzīmēja, ka var gadīties tā, ka ECT nāksies vērtēt, vai Latvijas pilsonis ASV izdots tiesiski. Ja ECT atzīs, ka izdošana nav bijusi tiesiska, valstij būs jāuzņemas atbildība un, iespējams, pat jāmaksā ievērojama kompensācija.
Šķiņķis atzina, ka aizstāvji varētu iesniegt ST vēl vienu pieteikumu un, iespējams, tas tiks iesniegts vēl līdz nākamās nedēļas līdz valdības sēdei. Advokāts gan uzsvēra, ka tas nekādā gadījumā nav uzskatāms par mēģinājumu novilcināt procesu.
Advokāts gan atturējās sīkāk izvērtēt ST trešdien pieņemtā lēmuma juridisko argumentāciju, sakot, ka tas vēl birojā nav saņemts - informācija esot tikai no ST preses relīzes.
Tomēr gan pirmais ST lēmumus par atteikumu ierosināt lietu gan trešdien pieņemtais aizstāvjiem bijis nepatīkams pārsteigums.
Sīkāk aplūkojot Latvijas un ASV līgumu par personu izdošanu, iespējams secināt, ka tas pēc būtības paredz to, ka abas valstis apņemas izdot savas valsts pilsoņus, ja vien nav iestājušies īpaši definēti izņēmuma gadījumi un arī Latvijas tiesas pateikušas, ka Čalovskis saskaņā ar šo līgumu ir izdodams tiesāšanai ASV, taču Satversmes 98.pants nosaka, ka Latvijai savi pilsoņi ārvalstīm jāizdod tikai atsevišķos gadījumos, turklāt ievērojot vairākus priekšnosacījumus.
"Nav nekādu šaubu, ka lielā mērā lieta nonākusi tik tālu, tāpēc, ka izdošanas līgums neatbilst Satversmei," rezumēja Šķiņķis. ST gan esot secinājusi, ka izdošanas līgums neliedz to piemērot tieši un tad MK būtu jālemj, vai izdošanas procesā tiks ievēroti visi juridiskie argumenti, kas nozīmē, ka jautājums par to, vai izdošanas līgums atbilst Satversmei arī nonāk valdības lauciņā.
Tādējādi no MK tiek sagaidīta "visaugstākā līmeņa juridisko argumentu izvērtēšana", taču šādā situācijā nav saprotams, kāpēc uz šīs nedēļas sēdi un jautājuma skatīšanu valdībā nebija uzaicināti Čalovska aizstāvji.
Jau vēstīts, ka jau aprīlī cits Čalovska aizstāvis - advokāts Saulvedis Vārpiņš - portālam "Delfi" sacīja, ka ECT iesniegts lūgums apturēt Čalovska izdošanu ASV.
Šādu lēmumu gan ECT var pieņemt tad, ja Latvijas valdība nolemj personu izdot ārvalstīm.
Jau vēstīts, ka valdība otrdien tā arī nepieņēma lēmumu par smagos kibernoziegumos apsūdzētā Čalovska izdošanu vai neizdošanu ASV. Pēc Tieslietu ministrijas ierosinājuma par to tiks lemts pēc nedēļas, kad būs zināms ST lēmums, vai ierosināt lietu par tā dēvētā "Imantas hakera" izdošanu.
Čalovska advokāti otrdienas rītā lūdza valdību atlikt lemšanu par Čalovska izdošanu tiesāšanai ASV, lūgumu pamatojot ar lietas izskatīšanu ST.
Ja Latvija Čalovski izdos, ASV viņam var draudēt pat 67 gadu cietumsods.
Jau vēstīts, ka Augstākā tiesa iepriekš nolēma, ka Imantas hakera Denisa Čalovska izdošana tiesāšanai ASV par iespējamajiem izdarītajiem kibernoziegumiem ir pieļaujama, taču gala lēmums par izdošanu būs jāpieņem Ministru kabinetam.
Tika vēstīts, ka sestā stāva dzīvokli Imantā, kur atradies Čalovskis, ieņēmuši specvienības dalībnieki, kas ar trosēm nolaidušies no jumta.
Abi pārējie apsūdzētie ir Krievijas pilsonis Ņikita Kuzmins, kurš tika aizturēts Ņujorkā un atrodas apcietinājumā ASV, un Rumānijas pilsonis Mihajs Jonuts Paunesku, kurš atrodas apcietinājumā Rumānijā.
Apsūdzībā teikts, ka apsūdzētie ir atbildīgi par to, ka ar datorvīrusu, kas pazīstams ar nosaukumu "Gozi", inficēts vairāk nekā miljons datoru visā pasaulē, tostarp apmēram 40 tūkstoši datoru ASV. To vidū inficēti arī apmēram 190 ASV Nacionālās aviācijas un kosmosa pārvaldes NASA datori. Ar šā vīrusa palīdzību iegūta informācija, tostarp paroles, kas ļāvusi ielauzties banku kontos un nozagt naudu miljoniem latu vērtībā.
Saskaņā ar apsūdzību Kuzmins 2005.gadā pasūtījis kādam programmētājam vīrusu, kuru vēlāk interneta forumos piedāvājis izīrēt par samaksu, Paunesku izīrējis serverus vīrusa izplatīšanai, savukārt Čelovskis, kurš ir programmēšanas speciālists, vēlāk, izpildot pasūtījumu, vīrusu uzlabojis.
Vīrusa izplatīšana sākusies 2007.gadā. Antivīrusu programmas šo vīrusu lielākoties nav pamanījušas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
