Par to, cik strauji mainās paaudzes un neatgriezeniski aiziet laiks, pārliecinos arī sarunā ar nometnes vadītāju Ievu Zdanovsku. Vairāki audzinātāji un nodarbību vadītāji paši reiz bijuši nometnes dalībnieki, te apguvuši savu senču valodas pamatus, ieklausījušies stāstījumos par lībiešu vēsturi, kultūras bagātību. Varbūt pirmo reizi mūžā apjautuši, cik svarīgi ir būt piederīgam kādai tautai, savai valstij, dzimtai, ģimenei. Būt ar saknēm, nevis vienaldzīgam pasaules gājējam. Tagad viņi būs atbildīgi par 40 tādu pašu spriganu, piedzīvojumus un jaunatklājumus gaidošu žiperu vecumā no septiņiem līdz 15 gadiem cerību piepildīšanu, kādi pirms gadiem te bija paši. Dalībnieki ir no Ventspils, Kolkas, Dundagas, Talsiem, Rīgas un tās apkārtnes, Jelgavas.
Ieva Zdanovska pastāstīja, ka agrāk šajā nometnē bijusi audzinātāja. "1994. gadā pabeidzu Dundagas vidusskolu (tolaik vēl Ieva Freimute — I. K.) un vasarā ļoti gribēju pastrādāt kādā bērnu atpūtas nometnē. Pateicoties lībiešu valodas skolotājas Zojas Sīles atsaucībai, mani paņēma strādāt šajā nometnē. Uzreiz jau tiku par audzinātāju lielākajām meitenēm. Pati to vadīju 2006. un 2011. gadā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!