Kamēr vēl bišķi jūtams rīta spirgtums, Vītolniekos jau sākas rosība - piebrauc viena mašīna, otra. Rau, kamēr citi rūmējas ceļa malā gar žogu, Timbra Gunta cērt iekšā aiz staļla, uzsasienas košu drāneli un ceļ laukā rokdarbu pūru – citu par citu jo smalku un glaunu. Turpat jau grozās ari Gobines (Lilija ar Elgu) ar sava smalkumiem, Timbrines (Līga un Maija).
Kamēr visi vēl tā mīņājas un īsti nevar saprast, kur ta nu likt un kā isrādīt tos sava smalkumus, kā vēšs sētā ieskrien Aigaru Sandra un ievieš kārtību – galdus tur zem ābelēm, goda mielasta galdu – te - pa vidu, tur zupas vārīšana un tur starp klēti un stalli un laidarā rokdarbi, un visi kas grib tirgoties – priekšsētā zem vītoliem!
Nu tā! Skaidrība rokā un jāsāk tie sava labumi iskrāmēt, lai citi var tikt klāt. Mantotie rokdarbi tiek smalki izklāti starp klēti un stalli, gar staļļa stūri islikti jaunie tautastērpiem piederīgi rokdarbi un laidars piepildās ar šodien pašu darinātiem. Te kur gadījies, kur ne, sētā brauc iekšā auto – pills sievu sarkaniem vaigiem (tās i riktīgās saiminieces) ar slaidu loku griež iekšā starp stalli un klēti. Atskan sauciens: " Uz galdautu nebrauc!" Nokauc bremži, mašīna apsastājas akurāt sprīdi no smalkā galdauta un no šopera vietas lepni iskāpj Sikšņu saiminiece Šķēles Dace, pasaskatās un noteic: " Priekš mēneša vecām tiesībām iebraucu dikti labi!"
Ari zem ābelēm jau čum un mudž no sievām - galdā tiek liktas tortes, griezti sieri, lai var noņemt provi un pēdis noteikt labāko, gardāko. Katram sieram tiek piešķīrts kārtas numurs, lai tad, kad siers noprovēts var atzīmēt labāko. Tāpat ari ar tortēm. Te nav nekādi joki, jo žūrijā ir Latvijas Siera kluba prezidente Vanda Davidanova sauc un Skrundas ārodskolas skolotāja un goda saimniece Gunta Stepanova. Kopā sanāk 19 sieru un 4 tortes. Cits pa citu jo gards un labs!