Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) piemērojis 50 latu sodu Valmieras valsts ģimnāzijas direktoram Jānim Zemļickim par to, ka viņš, noslēdzot darba līgumu ar savu meitu Kristīni Zemļicku-Brālēnu un pieņemot viņu darbā ģimnāzijā, pārkāpis likumu Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā, liecina KNAB interneta mājas lapā publicētā informācija.
KNAB atzinis, ka Zemļickis pildīja valsts amatpersonas funkcijas, kurās viņa radinieks (meita) bija personiski un mantiski ieinteresēts, tā nonāca interešu konflikta situācijā un pārkāpa likumā noteikto aizliegumu veikt ar valsts amatpersonas amata pienākumu pildīšanu saistītas darbības, kurās personiski vai mantiski ieinteresēta pati valsts amatpersona vai tās radinieks.
Pieņemot lēmumu par valsts amatpersonas funkciju veikšanu interešu konflikta situācijā, tika ņemts vērā pārkāpuma raksturs, Zemļicka personība, vainas pakāpe un mantiskais stāvoklis.
Līdz lēmuma pieņemšanas brīdim Zemļickis par iepriekšminētā interešu konflikta novēršanas likuma normu neievērošanu nav saukts pie administratīvās atbildības.
KNAB secināja, ka Zemļickis pārkāpumu izdarījis aiz neuzmanības.
Kā atbildību mīkstinošs apstāklis tika ņemts vērā tas, ka Zemļickis atzina izdarīto un solīja turpmākajās darbībās precīzāk ievērot valsts amatpersonām noteiktos ierobežojumus un aizliegumus.
Lēmums jau stājies spēkā un ir izpildīts.
KNAB paskaidro, ka Augstākās tiesas Senāts atzinis: valsts amatpersonām kā vienotas valsts pārvaldes sastāvdaļai, pildot dienesta pienākumus, ir jādarbojas sabiedrības interesēs, tādējādi gūstot sabiedrības uzticību, un jānovērš jebkādas šaubas par iespējamu valsts amatpersonas ieinteresētību konkrēta lēmuma vai rīcības rezultātā, proti, jānovērš interešu konflikta situācijas iespējamība.
Turklāt likums nepārprotami noteic minimālo robežu, kādā var rasties interešu konflikta situācija, proti, ja, pildot valsts amatpersonas amata pienākumus, tai jāpieņem lēmums vai jāpiedalās lēmuma pieņemšanā vai jāveic citas ar valsts amatpersonas amatu saistītas darbības, kas ietekmē vai var ietekmēt šīs valsts amatpersonas, tās radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās intereses.
Līdz ar to, lai iestātos interešu konflikta situācija, pietiek ar iespējamību, ka ietekme var rasties. Kvalificējošā pazīme, kas noteic interešu konflikta situācijas rašanos valsts amatpersonas rīcībā, ir fakts, ka valsts amatpersona ir veikusi darbības, arī pieņēmusi lēmumus (iekšējus, ārējus), kas skar personiskās vai mantiskās intereses, secinājis Senāts.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!