LET_9606619
Foto: LETA

Lai gan smagos kibernoziegumos vainotā par 'Imantas hakeri' dēvētā Denisa Čalovska advokāti nav izslēguši iespēju vēlreiz vērsties ar pieteikumu Satversmes tiesā (ST), lūdzot izvērtēt Latvijas pilsoņu izdošanu regulējošo tiesību aktu atbilstību Satversmei, sūdzības iesniegšanas termiņš varētu būt nokavēts.

Jau vēstīts, ka ST 31.jūlijā
atteica ierosināt lietu pēc Čalovska pieteikuma
, kurā viņš bija lūdzis izvērtēt Latvijas un ASV valdību noslēgtā līguma par izdošanu un likuma, ar kuru šis līgums ratificēts, atbilstību Satversmei. Savukārt valdība 30.jūlijā līdz ST lēmumam par lietas ierosināšanu vai atteikšanos to darīt uz nedēļu atlika sava lēmuma pieņemšanu par to, vai izdot Čalovski ASV vai nē. Šī bija jau otrā reize, kad ST atteica ierosināt lietu pēc Čalovska pieteikuma.

Kā portāls "Delfi" uzzināja ST, termiņš, kādā Čalovska aizstāvji varēja paspēt iesniegt vēl vienu pieteikumu ST, beidzās 31.jūlijā, jo ir pagājuši seši mēneši, kopš Augstākā tiesa (AT) atzina par pieļaujamu Čalovska izdošanu tiesāšanai Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV). Līdz šim šāds pieteikums ST nav saņemts.

Čalovska interešu aizstāvis ST, advokāts Matīss Šķiņķis portālam "Delfi" pieļāva, ka vēl līdz otrdien, 6.augustā, gaidāmajai valdības sēdei varētu iesniegt jaunu pieteikumu ST, kas būtu pēc kārtas trešais šāds pieteikums. 

Advokāts gan uzreiz norādīja, ka tad, ja valdība lems par rīdzinieka izdošanu ASV, Eiropas Cilvēktiesību tiesai (ECT) tiks lūgts piemērot pagaidu aizsardzības līdzekli - aizliegumu izdot personu tiesāšanai ārvalstīs.

Jau vēstīts, ka jau aprīlī cits Čalovska aizstāvis - advokāts Saulvedis Vārpiņš - portālam "Delfi" sacīja, ka ECT iesniegts lūgums apturēt Čalovska izdošanu ASV.

Šādu lēmumu gan ECT var pieņemt tad, ja Latvijas valdība nolems Čalovski izdot ārvalstīm, piebilda Šķiņķis.

Ja Latvija Čalovski izdos, ASV viņam var draudēt pat 67 gadu cietumsods.

Jau vēstīts, ka Augstākā tiesa iepriekš nolēma, ka Imantas hakera Denisa Čalovska izdošana tiesāšanai ASV par iespējamajiem izdarītajiem kibernoziegumiem ir pieļaujama, taču gala lēmums par izdošanu būs jāpieņem Ministru kabinetam.

Čalovskis tika aizturēts 2012.gada decembrī Rīgā.

Tika vēstīts, ka sestā stāva dzīvokli Imantā, kur atradies Čalovskis, ieņēmuši specvienības dalībnieki, kas ar trosēm nolaidušies no jumta.

Abi pārējie apsūdzētie ir Krievijas pilsonis Ņikita Kuzmins, kurš tika aizturēts Ņujorkā un atrodas apcietinājumā ASV, un Rumānijas pilsonis Mihajs Jonuts Paunesku, kurš atrodas apcietinājumā Rumānijā.

Apsūdzībā teikts, ka apsūdzētie ir atbildīgi par to, ka ar datorvīrusu, kas pazīstams ar nosaukumu "Gozi", inficēts vairāk nekā miljons datoru visā pasaulē, tostarp apmēram 40 tūkstoši datoru ASV. To vidū inficēti arī apmēram 190 ASV Nacionālās aviācijas un kosmosa pārvaldes NASA datori. Ar šā vīrusa palīdzību iegūta informācija, tostarp paroles, kas ļāvusi ielauzties banku kontos un nozagt naudu miljoniem latu vērtībā.

Saskaņā ar apsūdzību Kuzmins 2005.gadā pasūtījis kādam programmētājam vīrusu, kuru vēlāk interneta forumos piedāvājis izīrēt par samaksu, Paunesku izīrējis serverus vīrusa izplatīšanai, savukārt Čelovskis, kurš ir programmēšanas speciālists, vēlāk, izpildot pasūtījumu, vīrusu uzlabojis.

Vīrusa izplatīšana sākusies 2007.gadā. Antivīrusu programmas šo vīrusu lielākoties nav pamanījušas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!