Valdību veidojošie politiskie spēki ir palikuši katrs pie sava jautājumā par smagos kibernoziegumos apsūdzētā "Imantas hakera" Denisa Čalovska izdošanu vai neizdošanu Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV), un valdībai lēmums par to būs jāpieņem otrdien.
Pašlaik ir zināms, ka Satversmes tiesa (ST) ir atteikusies ierosināt lietu pēc Čalovska sūdzības, kurā viņš bija lūdzis vērtēt kārtību, kas nosaka personu izdošanu Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV), bet politisko spēku pārstāvjiem viedokļi kopš pagājušās nedēļas nav mainījušies – divi Nacionālās apvienības (NA) ministri balsos par viņa izdošanu, pieci Reformu partijas ministri - pret to, savukārt “Vienotības" pārstāvju balsojums būšot atkarīgs no ģenerālprokurora un citu lietā iesaistīto cilvēku paustā valdības sēdē otrdien, izriet no premjera Valda Dombrovska ( V) teiktā žurnālistiem pirmdien pēc koalīcijas sadarbības padomes sēdes.
Reformu partija (RP) bija lūgusi Tieslietu ministriju (TM) jautāt ASV pusei, vai Čalovska notiesāšanas gadījumā viņš sodu varētu izciest Latvijā. Tomēr Tieslietu ministrija, kā arī NA un "Vienotības" pārstāvji uzskatīja, ka šāda apjautāšanās būtu lieka un jautājums ir iekļauts otrdienas valdības sēdes darba kārtībā. Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (NA) skaidroja, ka jautājums par Čalovska izdošanu tiekot politizēts un "nenopietni būtu prasīt un gaidīt vēl kādu ASV puses atbildi".
"Jautājums par to, vai viņu [Čalovski] vispār notiesās, un kur tādā gadījumā viņš varētu izciest sodu, tie ir pāragri jautājumi un tos vēl nevar prasīt," teica Bordāns.
Valsts kancelejai (VK) pirms galīgā lēmuma pieņemšanas par Čalovska izdošanu vai neizdošanu ASV ir uzdots noskaidrot iepriekšējo pieredzi par to, kādas personas pieaicināmas šī lēmuma pieņemšanā, tostarp par personas advokātu uzaicināšanu uz valdības sēdi, piebilda Dombrovskis.
Jau vēstīts, ka valdība pagājušajā nedēļā nepieņēma lēmumu par Čalovska izdošanu vai neizdošanu ASV. Tieslietu ministrija ierosināja lemt par to šonedēļ, kad būs zināms Satversmes tiesas lēmums, vai ierosināt lietu pēc Čalovska sūdzības.
ST lēma, ka Čalovska pieteikums balstīts uz tiem pašiem faktiskajiem apstākļiem un ietver līdzīgu juridisko pamatojumu kā iepriekš iesniegtais pieteikums, pēc kura ST jau iepriekš atteicās ierosināt lietu, tāpēc atteicās ierosināt lietu pēc Čalovska sūdzības, kurā viņš bija lūdzis vērtēt kārtību, kas nosaka personu izdošanu ASV.
Pretēji Tieslietu ministrijai, kura rīkojuma projektu par Čalovska izdošanu virzīja vēl pirms prasības iesniegšanas Satversmes tiesā, Ārlietu ministrija uzskata, ka jautājums izlemjams tikai pēc tam, kad lietu būs izvērtējušas visas tiesu instances Latvijā.
Ārlietu ministrija neuzskata, ka atteikums izdot Čalovski varētu negatīvi ietekmēt Latvijas un ASV starpvalstu attiecības.
Valdības koalīcijai nav vienotas nostājas par Čalovska izdošanu, jo pret to iestājas RP.
Jau vēstīts, ka Augstākā tiesa iepriekš nolēma, ka Čalovska izdošana tiesāšanai ASV par iespējamajiem izdarītajiem kibernoziegumiem ir pieļaujama, taču gala lēmums par izdošanu būs jāpieņem Ministru kabinetam.
Čalovskis tika aizturēts 2012.gada decembrī Rīgā.
Tika vēstīts, ka sestā stāva dzīvokli Imantā, kur atradies Čalovskis, ieņēmuši specvienības dalībnieki, kas ar trosēm nolaidušies no jumta.
Abi pārējie apsūdzētie ir Krievijas pilsonis Ņikita Kuzmins, kurš tika aizturēts Ņujorkā un atrodas apcietinājumā ASV, un Rumānijas pilsonis Mihajs Jonuts Paunesku, kurš atrodas apcietinājumā Rumānijā.
Apsūdzībā teikts, ka apsūdzētie ir atbildīgi par to, ka ar datorvīrusu, kas pazīstams ar nosaukumu "Gozi", inficēts vairāk nekā miljons datoru visā pasaulē, tostarp apmēram 40 tūkstoši datoru ASV. To vidū inficēti arī apmēram 190 ASV Nacionālās aviācijas un kosmosa pārvaldes NASA datori. Ar šā vīrusa palīdzību iegūta informācija, tostarp paroles, kas ļāvusi ielauzties banku kontos un nozagt naudu miljoniem latu vērtībā.
Saskaņā ar apsūdzību Kuzmins 2005.gadā pasūtījis kādam programmētājam vīrusu, kuru vēlāk interneta forumos piedāvājis izīrēt par samaksu, Paunesku izīrējis serverus vīrusa izplatīšanai, savukārt Čelovskis, kurš ir programmēšanas speciālists, vēlāk, izpildot pasūtījumu, vīrusu uzlabojis.
Vīrusa izplatīšana sākusies 2007.gadā. Antivīrusu programmas šo vīrusu lielākoties nav pamanījušas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
