Latvijas valstij pirms kibernoziegumos apsūdzētā "Imantas hakera" Denisa Čalovska izdošanas tiesāšanai ASV vajadzēja pamatīgāk pārliecināties par viņa cilvēktiesību ievērošanu ASV, trešdienas rītā intervijā Latvijas Radio izteicās Latvijas Universitātes Juridiskā fakultātes Starptautisko un Eiropas tiesību zinātņu katedras pasniedzējs Artūrs Kučs.
Latvijas valstij būtu bijis jāpārliecinās par to, ka Čalovskim, nonākot ASV, būs nodrošināti pienācīgi soda izciešanas apstākļi, kā arī būs tiesības uz Latvijā esošās pirmstermiņa atbrīvošanas iespējām un ģimenes dzīvi. Kučs uzskata, ka Latvijā Čalovska izdošana vērtēta tikai no Latvijas-ASV līguma par izdošanu aspekta, taču pietrūkst pārliecībass, vai novērsti visi cilvēktiesību draudi pēc izdošanas.
Savukārt par Čalovska izdošanas procesa apturēšanas iespējām Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT) Kučs atzīmēja, ka šādi gadījumi ir bijuši - ECT var lemt par pagaidu aizsardzības pasākumiem, prasot neizdot Čalovski, kamēr ECT nav jautājumu izskatījusi pēc būtības.
Tomēr tiesību zinātņu eksperts uzsvēra, ka Latvijas-ASV izdošanas līgums paredz, ka izdot var tikai par noziegumiem, kas ir sodāmi arī Latvijā. Dažādās pasaules valstīs prakse gan ir dažāda - valstis var arī neizdot savus pilsoņus tiesāšanai ASV, tāpat arī pati ASV izdod pilsoņus tiesāšanai citviet, tostarp arī izdevusi Latvijai.
Jau vēstīts, ka valdība otrdien nolēma izdot ASV kibernoziegumos apsūdzēto Latvijas pilsoni Čalovski, lai arī pret izdošanu iestājās Reformu partijas (RP) politiķi.
Satversmes tiesa pagājušajā nedēļā, skatot Čalovska iesniegto sūdzību par kārtību, kas nosaka personu izdošanu ASV, nolēma, ka Čalovska pieteikums pret balstīts uz tiem pašiem faktiskajiem apstākļiem un ietver līdzīgu juridisko pamatojumu kā iepriekš iesniegtais pieteikums, pēc kura ST jau iepriekš atteicās ierosināt lietu, tāpēc atteicās ierosināt lietu pēc Čalovska sūdzības, kurā viņš bija lūdzis vērtēt kārtību, kas nosaka personu izdošanu ASV.
Pretēji Tieslietu ministrijai, kura rīkojuma projektu par Čalovska izdošanu virzīja vēl pirms prasības iesniegšanas Satversmes tiesā, Ārlietu ministrija uzskatīja, ka jautājums izlemjams tikai pēc tam, kad lietu būs izvērtējušas visas tiesu instances Latvijā.
Augstākā tiesa iepriekš nolēma, ka Čalovska izdošana tiesāšanai ASV par iespējamajiem izdarītajiem kibernoziegumiem ir pieļaujama, taču gala lēmums par izdošanu būs jāpieņem Ministru kabinetam.
Čalovskis tika aizturēts 2012.gada decembrī Rīgā.
Tika vēstīts, ka sestā stāva dzīvokli Imantā, kur atradies Čalovskis, ieņēmuši specvienības dalībnieki, kas ar trosēm nolaidušies no jumta.
Abi pārējie apsūdzētie ir Krievijas pilsonis Ņikita Kuzmins, kurš tika aizturēts Ņujorkā un atrodas apcietinājumā ASV, un Rumānijas pilsonis Mihajs Jonuts Paunesku, kurš atrodas apcietinājumā Rumānijā.
Apsūdzībā teikts, ka apsūdzētie ir atbildīgi par to, ka ar datorvīrusu, kas pazīstams ar nosaukumu "Gozi", inficēts vairāk nekā miljons datoru visā pasaulē, tostarp apmēram 40 tūkstoši datoru ASV. To vidū inficēti arī apmēram 190 ASV Nacionālās aviācijas un kosmosa pārvaldes NASA datori. Ar šā vīrusa palīdzību iegūta informācija, tostarp paroles, kas ļāvusi ielauzties banku kontos un nozagt naudu miljoniem latu vērtībā.
Saskaņā ar apsūdzību Kuzmins 2005.gadā pasūtījis kādam programmētājam vīrusu, kuru vēlāk interneta forumos piedāvājis izīrēt par samaksu, Paunesku izīrējis serverus vīrusa izplatīšanai, savukārt Čelovskis, kurš ir programmēšanas speciālists, vēlāk, izpildot pasūtījumu, vīrusu uzlabojis.
Vīrusa izplatīšana sākusies 2007.gadā. Antivīrusu programmas šo vīrusu lielākoties nav pamanījušas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
