Budžeta plānošanā grib vairāk iesaistīt pašvaldības  (12)

"Īpaši svarīgi tas ir nodokļu pārdales un darbaspēka nodokļa mazināšanas kontekstā. Tā ir viena no valdības prioritātēm, kas tiešā veidā skar pašvaldības, tāpēc tām ir jābūt iesaistītām budžeta diskusijā," norādījis Demiters.

Tāpat nozīmīgi ir kopīgā diskusijā vienoties par Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmu un investīcijām pašvaldību infrastruktūras attīstīšanai.

RP ministri jau ir tikušies ar pašvaldību pārstāvjiem sakarā ar budžeta plānošanu un plāno to darīt vēl.

Izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis ir ticies gan ar Latvijas Pašvaldību savienības vadību, gan ar Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektora vietnieku, lai runātu par budžeta plānošanu saistībā ar pedagogu algu mērķdotācijām šajā gadā un turpmākajos gados, kā arī par vispārējās izglītības attīstību reģionos.

Savukārt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs ar Finanšu ministru Andri Vilku (envy) un Zemkopības ministri Laimdotu Straujumu plāno pārrunāt investīcijas lauku apvidos un ceļu infrastruktūras finansēšanas iespējas, kā arī valsts budžeta veidošanu laika periodam no 2014. līdz 2016.gadam.

Jau vēstīts, ka valdībā un koalīcijā būtiskākās sarunas nākamā gada budžeta saistībā notiek par ieņēmumu daļas palielināšanu, trešdienas rītā LNT raidījumā "900 sekundes" teica premjers Valdis Dombrovskis ( V).

Viņš uzsvēra, ka par papildus līdzekļu novirzīšanu dažādām politikas prioritātēm varēs runāt tikai pēc ieņēmumu daļas apzināšanas.

Patlaban papildus pārdalei nākamā gada budžetā esot pieejami 75,6 miljoni latu, taču šī summa varētu mainīties augšu. Būtiskākās viedokļu atšķirības koalīcijas partneru vidū ir par darbaspēka nodokļu jautājumu, teica Dombrovskis.

RP uzstāj uz solījumu nākamgad par 2% samazināt iedzīvotāju ienākumu nodokli, bet "Vienotības" pārstāvētā Finanšu ministrija piedāvā par 1% samazināt sociālās apdrošināšanas likmi, ieviest diferencētu neapliekamo minimumu un palielināt atvieglojumus par apgādājamiem.