Taču ikdienā lielais nams kalpos cēsnieku un apkārtējo novadu ļaudīm. Tāpat kā kādreiz būs grafiks, kurā zālē un cik ilgi mēģinās katrs no daudzajiem Cēsu amatiermākslas kolektīviem, kad notiks koncerti. Katru darbdienu uz šo namu plūdīs arī muzikāli bērni un jaunieši, kuri apgūs instrumentu spēli.
Iecerēts, ka nams būs saviesīga vieta, kurā darbosies kafejnīca, notiks kino rādīšana, būs izstādes, svarīgu notikumu atzīmēšana un viesu pulcināšana ēkas sestajā stāvā. No tā paveras skats uz visu pilsētu. Iecerēts, ka Cēsis māksliniekiem kļūs par radošas darbības vietu ar iespēju neiziet no koncertzāles kaut visu diennakti, bet atpūtai un miegam namā būs viesu numuri.
Lielā nama uzturēšana katru gadu prasīs krietnus izdevumus. Tos segt gatava ne tikai nama būvētāja - Cēsu pašvaldība. Atteikusies nav arī valsts, kura tur rūpi par mūzikas vidusskolu un profesionālās mākslas norišu sponsorēšanu ārpus galvaspilsētas.
Ir izsludināts konkurss par nosaukumu, ar kādu Latvijā un pasaulē popularizēt kultūras, mākslas un kultūras tūrisma celtni. Varbūt kādam iešaujas prātā kāds spēcīgāks skanējums, nekā tas jau pilsētai izveidojies - Cēsis.
Topošā daudzfunkcionālā kultūras un mūzikas centra projekta īstenošanas radošais direktors Juris Žagars prognozē - ja celtnieki, firma "UPB", nama atslēgas atdos februārī, tad trīs mēnešu laikā ēku varēs apdzīvot un zāli izmēģināt, bet maija beigās Latvijas mērogā rīkot atklāšanas koncertu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!