Rīgas pils būvnieki līdz šīs nedēļas beigām plāno izveidot pēdējo pagaidu jumta pārklājuma daļu virs pils izdegušā jumta daļas, sacīja pils restauratoru - pilnsabiedrības "SBRE" - pārstāve Mārīte Straume.
"Šobrīd domājam, ka līdz nedēļas beigām pabeigsim arī pēdējo jumta pārklājumu Svētku zāles Konventa daļā," pastāstīja Straume piebilstot, ka daļa Svētku zāles ar pagaidu jumta jau esot pārklāta.
Iepriekš būvnieki pagaidu jumta izveidi virs Rīgas pils pilnībā bija apņēmušies pabeigt līdz 31.jūlijam, taču darbus nevarēja veikt, jo līdz šim laikam nebija saņemta pils apsaimniekotāja "Valsts nekustamo īpašumu" (VNĪ) atļauja piekļūt pils Konventa daļai.
Pēc ceturtdienas lietusgāzēm Rīgas pils no ūdens neesot cietusi. "Situācija nepasliktinās un bojājumu nav," komentēja Straume.
Būvuzņēmuma pārstāve arī pastāstīja, ka bez jumta izbūves pilī turpinās arī citi darbi - būvnieki turpina nostiprināt pils pamatus un strādāt pie pils apkures sistēmas sakārtošanas, lai, iestājoties saliem tajā nodrošinātu siltumu.
"Pilī turpinās vēdināšana, mikroklimata normalizēšana un tiek darīts viss iespējamais, lai ugunsgrēka likvidēšanas darbi ātrāk tiktu paveikti. Rudenī pilī būs apkure, tā būs vieglāk nodrošināt vajadzīgo mikroklimatu," sacīja "SBRE" pārstāve.
Straume norādīja, ka šobrīd būvnieki gaida ekspertīzes slēdzienu no Valsts Nekustamajiem Īpašumiem, lai varētu sākt izbūvēt pils pastāvīgo jumtu. "Gaidām, kad pasūtītājs [VNĪ] iesniegs projektu ar atzinumu. Ceram pēc iespējas ātrāk ķerties klāt pie pastāvīgā jumta izbūves," teica Straume.
Ugunsgrēks Rīgas pilī izcēlās 20.jūnija vakarā, un to izdevās nodzēst vien pēc 16 stundām. Kopējā pils degšanas platība bijusi 3200 kvadrātmetru. Ugunsgrēka cēloņi joprojām nav zināmi.
Rīgas pilī atrodas daļa Latvijas Nacionālā mākslas muzeja ārzemju mākslas kolekcijas, Rakstniecības un mūzikas muzeja krājums, kā arī Latvijas Nacionālais vēstures muzejs.
"SBRE" pagaidu jumtu uzlikusi Rīgas pils Baltajai zālei. Pilī joprojām norit ugunsgrēka seku likvidēšanas darbi.
"SBRE" Rīgas pilī uzstādījis divus torņceltņus, tiek demontētas sadegušās konstrukcijas, izvesti un šķiroti gruveši, lai atlasītu vērtīgās lietas, kā arī tiek nodrošināta aizsardzība pret nokrišņiem. Būvnieki strādā pie pamatu stiprināšanas un ārējo un iekšējo inženiertīklu izbūves. Tiek turpināta arī restaurācija neskartajās telpās, pie fasādes, kā arī mūra daļā.
Remonta dēļ Valsts prezidenta rezidence ir pārcelta uz Melngalvju namu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
