Cūkkopības attīstītājs Mālpilī par iedzīvotāju attieksmi: 'Tā ir cīņa'  (47)

Jau vēstīts, ka iedzīvotāju sašutuma vilni izsaukusi iecere būvēt intensīvās cūkkopības fermu vienā no ainaviskākajām vietām novadā. Mālpilieši iebilst pret iespējamo kaitējumu videi un smaku izplatību, bet aizdomas raisot fakts, ka pašiem attīstītājiem nav ne līdzekļu, ne pieredzes cūkkopībā, – projekts balstās uz cerību par investoru no Vācijas. Saskaņā ar "Firmas.lv" informāciju "Mālpils Agro" dibināta 2010. gadā ar 2000 latu pamatkapitālu. Uzņēmums kopš dibināšanas saimniecisko darbību nav veicis. Visas "Mālpils Agro" kapitāldaļas pieder maksātnespējas administratoram Jurim Raudzepam, kurš darbojies cūku intensīvās audzēšanas kompleksa izveidē Lauberē Ogres novadā.

Pateicoties sabiedriskās apspriešanas pagarinājumam, iedzīvotāji savu viedokli var izteikt līdz 29. augustam, iesniedzot īpašas aptaujas anketas, informēja Mālpils būvvaldes vadītāja Rudīte Bete. Līdz 8. augustam iesniegto anketu rezultāts skaidri pauž mālpiliešu nostāju: 470 iedzīvotāju noraida fermas būvniecības ieceri, bet atbalsta tikai viens, "Rīgas Apriņķa Avīze" uzzināja Mālpils novada domes kancelejā. Anketas var saņemt domē vai izdrukāt pašvaldības portālā "Mālpils.lv". Vairākas iedzīvotāju grupas vākušas parakstus un iesniegušas domē, taču tos sabiedriskās apspriešanas rezultātiem nepieskaitīs, tādēļ R. Bete aicina iedzīvotājus turpināt izteikt viedokļus, iesniedzot anketas.

"Mālpils vienīgi no loģistikas viedokļa varētu šķist lieliska vieta milzīgai cūku fermai. Valdošie vēji no fermas smaku nesīs tieši uz Mālpili. Vietējos uzskata par durakiem, un mums ir sajūta, ka būvvalde un pašvaldība ir ienācēju pusē. Būvējiet govju kūti, graudu kalti, gateri – lūdzu! Tad cilvēki nebrauks prom, bet atgriezīsies no Īrijas. Šādu monstru mēs nepieļausim. Kā Hruščovs teica – ne cūkkopība, bet cūcība!" sašutis ir Dz. Šķiliņš.

"No foreļu upītes pārtapa par sūdu bedri"

Lūk, Mālpils bagātība, – iebridis labības laukos, uz gleznaino apkārtni norāda Vladislavs Komarovs. Ilggadējais Mālpils pašvaldības izpilddirektors, tagad pensionārs un makšķernieku biedrības "Mālpils zivīm" vadītājs, uzņēmies daudzgalvainas iedzīvotāju grupas runasvīra lomu cīņai pret fermas būvēšanu un, kā pats saka, nebaidās no fermas attīstītāju spiediena.

Skaistajos laukos pēc plāniem jātop intensīvās audzēšanas kompleksam ar 36 800 nobarotu cūku gadā. Mēslu krātuves ieplānotas pakalna nogāzē, zem kuras rāmi guļ Ezerkalnu purvs – mālpiliešu iecienīta dzērveņu lasīšanas vieta. Dabasskati kā Ulmaņlaika fotokartītēs. Purvs ir savienots ar Sudas upi, arī otrpus kalnam meliorācijas grāvji ieved Sudā. "Lepojamies ar vidi Mālpilī. Mums gandrīz vienīgajiem Rīgas reģionā nav lielu rūpniecības uzņēmumu," norāda V. Komarovs.

Viņš atgādina, ka pērn pēc avārijas cūku fermā, kuras rezultātā upē ieplūda cūku mēsli, Allažmuižā Tumšupē gāja bojā visas zivis, un upe savu dabisko stāvokli nav atjaunojusi joprojām. Projekta "Miljons foreļu atgriešanās" ietvaros mālpielieši ielaiduši 200 000 zivju mazuļu Sudā, Mergupē un arī Tumšupe, kas vijas caur norvēģu investoriem piederošo "Baltic Pork" fermu netālajā Allažmuižā. "No foreļu upītes pārtapa par sūdu bedri," V. Komarovs nogroza galvu. Viņš baidās, ka "kaķim zem astes" būs biedrības ieguldītais darbs un Eiropas Savienības līdzfinansējums, veidojot dabas taku, kas vīsies gar Mergupi 6,5 kilometru garumā.

Purvā notiek īpaši aizsargājamo putnu medņu riests, medņu "kliņģerīši" manīti viscaur fermai noskatītās vietas apkaimē. "Vēl mums ir zaļā dzilna, lauku lija, melnais stārķis, dzērves nemaz nav vērts pieminēt. Kā var ienākt prātā celt fermu šādā vietā?" saka kāds mālpilietis, kurš nevēlas atklāt savu vārdu. Netālu atrodas bagātīgais Kalnavēnu sēravots.

Attīstītājs: smakas samazinātas par 80%

"Jā, to var saukt par cīņu," atzīst SIA "Mālpils Agro" īpašnieks Juris Raudzeps, komentējot iedzīvotāju sacelto troksni ap fermas būvniecību. Viņš nav gatavs atteikties no ieceres un ir pārliecināts, ka daba necietīs. Mālpiliešu protestu apmērus viņš aicina nedramatizēt: "Ko nozīmē [iedzīvotāju] vienota nostāja? Ir atsevišķas grupas, kas [protestus] organizē. Sabiedriskās apspriešanas sapulcē klāt bija aptuveni 60 cilvēku, kas iestājas pret, bet Mālpilī ir teju 4000 iedzīvotāju. Tātad – tas neatspoguļo realitāti, un es ceru, ka kāds ir arī "par"."

Dabas vērtībām pāri neļaus nodarīt aizsargvalnis, avārijas situācijā sargājot purvu un Sudas upi no mēslu ieplūšanas, kā arī noasfaltētā fermas teritorija, skaidro uzņēmuma vadītājs. Vietas izvēle esot optimāla – četrus kilometrus no Mālpils centra, apkārt ir mežu masīvs, kas avārijas gadījumā aizturētu smakas.

Viņaprāt, no oda uzpūsts zilonis, jo "neviens [no tiem, kas projektu neatbalsta] nav iedziļinājies fermā plānotajās tehnoloģijās. Reakcija uz vārdu salikumu "cūku ferma" ir automātisks "nē" projektam. Iedzīvotāji neiedziļinās tajā, ka projektā smakas samazinātas par 80 %. Labs piemērs ir cūku lielferma Ogres novada Lauberē, kur smakas samazinātas līdz minimumam, viņš saka.

Bet iedzīvotāju acu priekšā ir sliktais piemērs – cūku ferma Allažmuižā, kura strādā bez filtriem, arī aizsargvaļņa, kas nodrošinātu pret avārijas situācijām, tai nav. Lauberes pagasta padome 2009. gadā 30. jūnijā, vien sešas stundas pirms pilnvaru termiņa beigām, akceptēja SIA "Lauberes bekons" un SIA "Baltic Pork" būvniecības ieceri. Arī Lauberē bija iedzīvotāju protesti. Pašlaik rit tiesvedība par pašvaldības izsniegtās būvatļaujas likumību, lai gan ferma ir uzcelta un darbojas. J. Raudzeps bija Lauberes projekta juridiskais konsultants. "Ferma darbojas, bet par darbību sūdzību nav! Sūdzības ir par to, ka būvatļauja izsniegta nelikumīgi," viņš īsi komentē.

Sola atkāpties no centra

RAA rīcībā ir karte, kurā attēlotas vietas Mālpils novadā, kur ferma iecerējusi izkliedēt šķidrmēslus, tos bez maksas izlaistot zemnieku laukos. Kad vaicājam par lauku, kur paredzēta šķidrmēslu izkliede un kas atrodas Mālpils centrā, mazāk nekā kilometra attālumā no Mālpils muižas, J. Raudzeps norāda, ka ir informēts par šo gadījumu. "Esam to konstatējuši un novērsīsim. Protams, nedomājam nekādus sūdus vest centra tuvumā. Ir rezerves zemes, kur pārorientēties, un tas noteikti tiks darīts," viņš sola. "Mālpils Agro" jau vienojusies ar trīs zemnieku saimniecībām un noslēgusi priekšlīgumus. J. Raudzeps gan norāda, ka vairāki no uzrunātajiem lauksaimniekiem no bezmaksas mēslojuma atteikušies.

J. Raudzeps piekrīt, ka Rietumeiropas valstīm ir izdevīgi būvēt cūku kompleksus perifērijā, "taču arī attīstītajās valstīs darbojas lieli cūkkopības kompleksi". Tas esot veicinājis tehnoloģiju attīstību, vispirms jau dodot iespēju līdz minimumam samazināt smakas. "Viennozīmīgi Mālpils centrā nebūs nekādas smakas, varbūt vienīgi no izkliedēm, bet arī tā ir tikai varbūtība, jo pirms tam visi šķidrmēsli būs izgājuši caur biogāzes un koģenerācijas iekārtām, kas samazinās [amonjaka koncentrāciju un] smaku," skaidro J. Raudzeps. "Ja tūristi brauks uz mūsu ražotnes vietu, varbūt būs neapmierināti, bet centrā vai pie muižas nekādas ietekmes noteikti nebūs," skaidro uzņēmuma pārstāvis.

"Mālpils Agro" noslēgusi nodomu protokolu ar investoriem no Vācijas, bet pagaidām tas esot uzskatāms par Latvijas uzņēmumu. Ja uzņēmumam izdosies tikt līdz būvatļaujai, vācieši pieslēgsies ar finansējumu un tehnoloģijām, bilst J. Raudzeps.

"Kā būs, ja vējš pūtīs no vircas lauka?"

Pret cūku fermas ieceri iebilst Kultūrvēsturiskā mantojuma aizsardzības un attīstības biedrība, kas nodarbojas ar Mālpils muižas attīstību un līdz ar to tūrisma veicināšanu Mālpilī. Biedrības pārstāve zvērināta advokāte Solvita Eimane uzskata – Plaužu ģimenes iegādātā un par Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem atjaunotā muiža cietīs un viesi to pametīs, ja apkārt vēdīs smaka. "Muižā apmetas ārzemju viesi, tiek rīkotas kāzu svinības un jubilejas. Kā būs, ja vējš pūtīs no vircas lauka?"

Biedrības pārstāvji lūguši domei rūpīgi izvērtēt fermas nepieciešamību novadā. "Pirmkārt, blakus ir Allažmuižas cūku ferma ar biogāzes ražotni, un ikviens zina, ka gaisa kvalitāte tur atšķiras. Otrkārt, izvērtējot Latvijas zinātnieku pētījumus par biogāzes ražotnēm, jāsecina, ka nav informācijas par to, ko videi nodara nekontrolēta gāzu emisija atmosfērā," skaidro S. Eimane.

"Latvijā ir daudz vietu, kurās tiek atbalstīta jebkāda veida ekonomiskā aktivitāte un kas nav kultūrvēsturiska teritorija, kur ir mazāks iedzīvotāju blīvums. Siguldas apkārtni katru dienu apmeklē tūkstošiem tūristu, tādēļ šādi objekti te nav nepieciešami, turklāt ekonomiskie ieguvumi salīdzinājumā ar riskiem un problēmām, kas varētu rasties, ir niecīgi. Cūku fermas jāceļ nomaļajos novados, kur arī desmit darbavietas būtu zelta vērtē. Protams, vieglāk fermu būvēt vietā, kur tuvu Rīga un ideāla infrastruktūra. Taču Rīgas rajonā cūku kompleksiem nav jāspiežas, valstī ir daudz citu vietu, ko attīstīt," biedrības pārstāves viedoklis saskan ar daudzu mālpiliešu domām.