Labklājības ministrija kategoriski iebilst pret Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvājumu uzticēt Labklājības ministrijai atbildību par gadiem ilgi "muļļāto" atskurbtuvju sakārtošanu.
"Labklājības ministrijai nav nekāda sakara ar atskurbtuvēm," valdības komitejas sēdē uzsvēra labklājības ministre Ilze Viņķele (V), paužot, ka VARAM rīcība, ierakstot valdības lēmuma projektā uzdevumu Labklājības ministrijai 2015.gada valsts budžetā pieprasīt finansējumu atskurbtuvju ierīkošanai un uzturēšanai, ir "bezkaunība".
Labklājības ministrija to nedarīs, kā arī negrasās slēgt līgumu ar "Latvijas Sarkano Krustu" par atskurbtuvju uzturēšanu, sacīja Viņķele.
VARAM piedāvājums paredzēja Labklājības ministrijas budžetā paredzēt finansējumu atskurbtuvju ierīkošanai, kā arī slēgt ar "Latvijas Sarkano Krustu" līgumu par to, ka šai organizācijai tiek uzticēta atskurbšanas pakalpojumu nodrošināšana diennakts režīmā personām, kuras nonākušas bezpalīdzīgā stāvoklī, pārmērīgi lietojot alkoholiskos dzērienus.
Viņķele, iebilstot pret šo piedāvājumu, uzsvēra, ka grādīgo dzērienu lietotāju atskurbināšana noteikti nav uzskatāma par sociālo pakalpojumu.
Arī Veselības ministrija nevēlas uzņemties atbildību par žūpu atskurbināšanu. "Tā nav ne labklājība, ne veselība, jo tad pie katra dzērienu veikala ir jāierīko atskurbtuvi," sacīja veselības ministre Ingrīda Circene (V).
Ņemot vērā šos iebildumus, valdības komiteja nolēma, ka VARAM jāvienojas ar citām ministrijām par to, kura ministrija tad uzņemsies atbildību par atskurbtuvju ierīkošanu un, ja citas ministrijas šo atbildību nevēlas uzņemties, VARM pašai būs tā jāuzņemas.
Atskurbtuvju piederību mēģina atrisināt jau kopš 1991.gada, kad likums par policiju paredzēja Ministru padomei uzdevumu noteikt kārtību un termiņus, kādos veselības aizsardzības iestādēm uzticēs alkoholiķu, toksikomānu un narkomānu atskurbināšanu.
Ministru padome šo uzdevumu neizpildīja. Jautājumu aktualizēja 2004.gadā, uzdodot Labklājības, Veselības, Iekšlietu un Reģionālās attīstības ministrijā kopā ar policiju un pašvaldībām vienoties par atskurbtuvju uzturēšanu, kopš tā laika sasauktas vairākas darba grupas, taču tās nespēja panākt nekādu vienošanos.
Veselības ministrija uzskatīja, ka atskurbtuves jāveido un jāuztur Iekšlietu ministrijai vai pašvaldībām, Iekšlietu ministrija uzskatīja, ka tas jādara Veselības ministrijai vai pašvaldībām, Pašvaldību savienība savukārt uzskatīja, ka atskurbināšanas pakalpojums ir jāsniedz Veselības ministrijai par valsts budžeta līdzekļiem. Pērn valdība atkal uzdeva vairākām ministrijām un iestādēm rast risinājumu atskurbtuvju apsaimniekošanai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!