shutterstock_48041785
Foto: Shutterstock
Augstākās tiesas (AT) Krimināllietu tiesu palāta lietas par smagos kibernoziegumos apsūdzētā Denisa Čalovska izdošanu lēmumā skaidrojusi, ka ASV ir demokrātiska valsts, kas, noslēdzot ar Latviju līgumu par izdošanu, uzņēmās pienācīgi ievērot cilvēka tiesības un garantēt apsūdzētajai personai tiesības uz taisnīgu tiesu.

Iesniedzot sūdzību par prokurora lēmumu AT, Čalovskis norādīja, ka netika ievērots izdošanas tiesiskais pamats. Tāpat Čalovskis uzskata, ka, izdodot viņu ASV, tiek pārkāptas viņa pamattiesības un kopumā nepastāv tiesiskie pamati viņa izdošanai.

Tāpat Čalovskis norādīja uz ASV kriminālprocesa neatbilstību Latvijas kriminālprocesa principiem un procedūrai, minot, ka viņa likteni saistībā ar apsūdzību pieņemšanu un pierādījumu izvērtēšanu neizlēma profesionāli juristi.

Čalovskis arī bija vērsis AT uzmanību uz to, ka izdošanas lūgumā un lēmumā nav aprakstītas noziedzīgā nodarījuma būtiskās sastāva pazīmes, līdz ar to viņš neizprot, kādu noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā viņš tiek vainots un par ko tiek lūgta viņa izdošana.

AT Krimināllietu tiesu palāta konstatēja, ka nav guvusi apstiprinājumu aizstāvības norāde, ka prokurors, pieņemot lēmumu par Čalovska izdošanu, neievēroja izdošanas tiesiskos pamatus.

AT norādīja, ka, piemērojot normatīvos aktus un lemjot jautājumu par izdošanu, jāievēro Latvijas un ASV valdību līgums par izdošanu, kuram turklāt ir augstāks juridiskais spēks attiecībā pret Kriminālprocesa likuma 697.panta otrās daļas 1.punkta prasībām, kas paredz aizliegumu Latvijas pilsoni izdot ārvalstīm.

Tāpat AT lēmumā skaidroja, ka ASV ir demokrātiska valsts, kas, noslēdzot ar Latviju līgumu par izdošanu, uzņēmās pienācīgi ievērot cilvēka tiesības un likuma varu, garantēt apsūdzētajai personai tiesības uz taisnīgu tiesu, tostarp tiesības uz lietas izskatīšanu neatkarīgā un objektīvā tiesā. Līdz ar to AT uzskatīja par deklaratīvu aizstāvības norādi, ka Čalovska izdošanas gadījumā tiktu pārkāptas viņa cilvēktiesības.

Līdz ar to AT nolēma atstāt negrozītu prokurora lēmumu par Čalovska izdošanu ASV. Lēmums nebija pārsūdzams. Tiesas sēdes priekšsēdētājs bija tiesnesis Aivars Uminskis, tāpat lietu skatīja tiesneses Anita Poļakova un Daina Treija.

Kā ziņots, valdība pagājušajā nedēļā lēma izdot Čalovski ASV, tomēr iespējamā kibernoziedznieka advokāti vērsās Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT), lūdzot noteikt pagaidu aizsardzību, proti, aizliegumu izdot Čalovski ASV pirms viņa lieta nav izskatīta.

Tieslietu ministrija (TM) norādīja, ka respektēs ECT lēmumu piemērot pagaidu aizsardzību Čalovskim, bet ar ECT lēmuma izpildi nodarbosies Iekšlietu ministrija (IeM).

Jau ziņots, ka Čalovska advokāti vērsīsies Ģenerālprokuratūrā, lai tiktu pārskatīts Čalovskim piemērotais drošības līdzeklis, lūdzot viņu atbrīvot no apcietinājuma. Kā iepriekš norādīja Čalovska advokāts Saulvedis Vārpiņš, aizstāvjiem nav zināms, cik ilgi varētu notikt lietas izskatīšana ECT. Patlaban aizstāvjiem ir jāmeklē juridiskais pamatojums, lai lūgtu Čalovska atbrīvošanu, un pie tā "tiek maksimāli strādāts".

Ģenerālprokuratūra norāda, ka, neskatoties uz ECT pieņemto lēmumu, Čalovskim būs jāpaliek apcietinājumā, sacīja prokuratūras pārstāve Una Rēķe.

Viņa norāda, ka ir apturēts tikai izdošanas process, nevis atcelts lēmums par izdošanu. Ģenerālprokuratūra iepriekš informēja, ka izdodamai personai likums neparedz tiesības lūgt vispārējās jurisdikcijas tiesu pārskatīt apcietinājuma nepieciešamības turpināšanu.

Čalovskis apcietinājumā atrodas kopš pagājušā gada 4.novembra. Izdodamās personas apcietinājuma termiņš nedrīkst pārsniegt vienu gadu, norādīja prokuratūra.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!