Lai nekonkurētu ar zemeņu audzētājiem, raunēniete pievēršas ķiplokiem  (11)

Pievērsties ķiploku audzēšanai Sintija sāka laikā, kad saprata, ka algotajā darbā nav izaugsmes iespēju. Tad viņai radās doma, ka varētu uzsākt arī ko savu. "Dzīvoju laukos, zeme ir. Apsvēru dažādas iespējas. Domāju pievērsties zemenēm. Atskārtu, ka mūspusē vien ir vairāki zemeņu audzētāji. Nevēlējos kļūt par konkurentu. Sapratu, ka ķiplokus audzē daudz mazāk. Turklāt man tie patīk labāk par zemenēm," smejot teic Sintija. Viņa uzsver, ka iespējas, ar ko nodarboties laukos, ir, vien katram jāatrod tas, ko viņš labprāt darītu.

Raunēniete pirmajā gadā iestādījusi vien dažus kilogramus ķiploku. No iegūtās ražas sagatavojusi stādāmo materiālu, atlika, ko aizvest uz tirgu Cēsīs un Raunā, bija arī, ko iztirgot paziņu lokam.

Sintija audzē trīs dažādu ziemas ķiploku šķirnes. Izaudzētais jau novākts. Viņa vērtē, ka raža gan varēja būt labāka. "Galviņas padevušās mazas, taču zemē atstāt vairs nevarēja. Sausumā laksti kļuva dzelteni, dažas galviņas plakanas. Pats svarīgākais - ķiplokus novākt īstajā brīdī. Ja notur par ilgu zemē, ziemas ķiploku daiviņas sāk plaisāt, čokuroties," secina S.Rude. Patlaban ķiploki tiek žāvēti, apstrādāti un šķiroti. Daļa paliks sēklai, viss pārējais tirgošanai un pārstrādei.

Sintija stāsta, ka ķiploks ir unikāls, jo no tā var izmantot visu. Viņa jau pamēģinājusi gatavot ķiploku pulveri, kas top no augstas kvalitātes kaltētiem un samaltiem ķiplokiem. Uz to tiks likts akcents, to plānots ražot. "Tuvējā apkārtnē nezinu nevienu, kas ko tādu piedāvātu. Šādam produktam noteikti noiets būtu," saka ķiploku audzētāja.

Sintija stāsta, ka ģimenē ķiplokus ir iecienījuši visi. Ar tā garšu varot eksperimentēt. Sintija šogad uzzinājusi arī ko jaunu. Viņa pārsteigusi mājiniekus ar marinētiem ķiploku ziedu kātiem. "Tos var lietot uzturā. Atradu interesantu recepti. Būtu to zinājusi ātrāk, nebūtu vairākus spaiņus ķiploku ziedu kātu izsviedusi," piebilst Sintija un pastāsta, ka ķiploku ziedu kāti jāmarinē brīdī, kad tiem ir izveidojušies pumpuri, bet vēl nav atvērušies ziedi. "Tas ir eksperiments. Iznākums ir interesants. Marinādei var izmantot visu to pašu, ko gatavojot gurķus. Produktā saglabājas ķiploka garša un aromāts. Var ēst kā piedevu vai pievienot dažādiem ēdieniem. Turklāt pēc ēšanas mutē nav ķiploka smakas," klāsta S.Rude, uzsverot, ja būs pieprasījums, tad arī šāds produkts ar laiku parādīsies tirgū. Ziedu kātus var arī blenderēt, tad veidojas pasta, kuru var smērēt uz maizes. Vajag vien masai pievienot attiecīgās garšvielas.

Sintija iecerējusi izmantot arī ķiploku ziedu sēklas. "Man būs pašai savs stādāmmateriāls- bez slimībām, kvalitatīvs," uzsver Sintija.

Ķiplokus audzēšana nav sarežģīta, atzīst Sintija. "Smagākais ir iestādīt un norakt. Sezonā divas reizes jāravē. Tiesa, arī ķiplokam patiks, ka ap to rušinās. Jo irdenāka augsne, jo labāk tas padosies," viņa saka.

Raunēniete ir pārliecināta, ka par realizācijas iespējām nebūs jāsatraucas. "Palasot dažādu informāciju, saprotam, ka ķiploks tiek uzskatīts gluži vai par brīnumlīdzekli. Pati pārliecinājos, ka cilvēki pērk. Īpaši novērtē, ja tas izaudzēts vietējā saimniecībā," domā S.Rude.

Sintija iecerējusi ķiploku audzēšanu paplašināt līdz trim, četriem hektāriem. Viņai ir idejas, kā attīstīt izraudzīto rūpalu. "Vispirms vajag attiecīgi sagatavotu ražotni. Visam savs laiks. Lielākās platībās ražas novākšanā neiztikt arī bez kombaina," nobeigumā saka Sintija.