Liepājā būs divas dzīvnieku patversmes. Kā tās sadzīvos?  (13)

Jauno patversmi atvērs nākamgad

Pašvaldības Dzīvnieku patversme gan nebūs būvēta no jauna. Tā atradīsies bijušās Veterinārās pārvaldes ēkā, 14. novembra bulvārī 31/33. Teritorijā ir trīs ēkas, no kurām, kā sarunā ar "Kurzemes Vārdu", kopīgi apmeklējot šo vietu, sacīja D. Liepniece, sākumā būs apdzīvota tikai viena – centrālā ēka. Pašlaik tur izskatās kā īstā būvlaukumā: strādnieki veic iekštelpu pārbūvi un iekārtošanu, bet pēc tam labiekārtos teritoriju. Gan kaķiem, gan suņiem paredzēti arī pastaigu voljeri svaigā gaisā. Bet turpmākajos gados, iespējams, patversmi paplašinās, izremontējot arī pārējās ēkas.

Kopā ar D. Liepnieci izstaigājam topošo patversmi. Vienā ēkas daļā top voljeri suņiem, mājas galā paliela telpa kaķiem, bet ielas pusē ir administrācijas telpas un telpa veterinārārstam, bez kura šāda iestāde nevar pastāvēt.

"Mums ir jārēķinās ar esošo finansējumu, tāpēc būvdarbi nenotiek triecientempā," sacīja D. Liepniece. Un tāpēc, visticamāk, patversme vērs durvis ne ātrāk par nākamā gada pirmo pusi. Tāpēc vēl līdz nākamā gada vidum par klaiņojošo dzīvnieku izķeršanu pilsētā ir noslēgts līgums ar uzņēmumu "Eko Kurzeme". Lai ekonomētu līdzekļus, ir plānots, ka jaunajai patversmei būs viens algots darbinieks – tās vadītājs, bet dzīvnieku kopšanu un citus saimnieciskos darbus patversmē veiks simtlatnieki.

D. Liepniece stāsta, ka jaunu patversmi nolemts veidot, lai pašvaldība varētu pilnvērtīgi pildīt tai uzdotās funkcijas par klaiņojošo dzīvnieku ierobežošanu. Kā paredz likumdošana, pašvaldībai klaiņojošajiem un patversmē nogādātajiem dzīvniekiem jāapmaksā 14 dienu ilgs karantīnas laiks, kurā jāmeklē to bijušie vai jauni saimnieki, bet, ja šo dienu laikā to nav izdevies izdarīt, dzīvnieki jāiemidzina.

"Taču jau tagad mums ir skaidrs, ka tik barbariski tas nenotiks. Lai gan jaunā patversme vēl nav gatava, mums jau ir bijušas sarunas ar esošās Dzīvnieku patversmes vadītāju Anželu Dolmatovu, ka pēc šīm obligātajām 14 dienām viņa pārņems palikušos dzīvniekus, lai turpinātu meklēt tiem jaunas mājas," sacīja D. Liepniece.

Jaunajā patversmē būs vieta 12 suņiem un 20 kaķiem. "Pašvaldībai šādas patversmes uzturēšana būs jauna pieredze," vēl piebilda vides speciāliste. "Taču to es varu pateikt uzreiz, ka līdz ar tās atvēršanu patversmē neuzņems visas klaiņojošo kaķu kolonijas, kas mitinās pie daudzdzīvokļu mājām, jo tādus brīvā dabā dzimušus un augušus dzīvniekus nav iespējams pieradināt mājas dzīvei, turklāt šo savvaļā mītošo dzīvnieku Liepājā ir ļoti daudz – patversmē tiem visiem nepietiktu vietas. Tāpēc pašvaldība arī turpmāk turpinās īstenot programmu "Noķer – sterilizē – atlaiž", kas ir lētāk, nekā 14 dienas dzīvniekus izmitināt patversmē un pēc tam iemidzināt."

Galvenais mērķis – glābt dzīvību

"Nē, es nebaidos par to, ka mēs paliksim bez darba vai bez iztikas līdzekļiem," atbildot uz jautājumu par iespējamo konkurenci ar jaunveidojamo pašvaldības dzīvnieku patversmi, sacīja A. Dolmatova. "Protams, tā nauda, ko saņēmām no pašvaldības par klaiņojošo dzīvnieku uzturēšanu likumā noteiktās 14 dienas, bija zināma drošības garantija, taču ar to nepietiek, lai mēs par dzīvniekiem rūpētos arī pēc tam, kad šis obligātais laiks ir beidzies. Tāpēc mēs piesaistām līdzekļus, gan rakstot un piedaloties dažādos projektos, gan arī no ziedojumiem."

Iespējamo sadarbību ar pašvaldības patversmi viņa saskata ļoti konkrētā rīcībā. "Mūsu pirmais un galvenais mērķis ir glābt dzīvnieku dzīvību, tādēļ pēc tam, kad pašvaldības patversmē dzīvniekiem būs beidzies noteiktais karantīnas laiks un nebūs atrasti jauni saimnieki, mēs tos pārņemsim, lai šo darbu turpinātu."

Lai piesaistītu ziedotāju naudu un tādējādi nodrošinātu, ka patversmes dzīvnieki saņem pilnu aprūpi, pirms diviem gadiem ir atvērts arī ziedojumu tālrunis. Turklāt arī patversmē strādājošie veic dažādas aktivitātes, lai sabiedrību informētu par tajā mītošajiem dzīvniekiem un tur notiekošo.

Dzīvnieku aizsardzības grupas mājaslapā www.dzag.lv, kā arī dažādos masu informācijas līdzekļos tiek izvietotas patversmē esošo dzīvnieku fotogrāfijas un stāstīts par tiem. "Cilvēki var sekot, kā notiek dzīvnieku aprūpe un adaptācija, lai tie dotos pie saviem jaunajiem saimniekiem, un daudzus šie emocionālie stāsti uzrunā," sacīja A. Dolmatova. Jaunums ir nesen ieviestās pastaigu sestdienas – divas reizes mēnesī ikviens interesents ir gaidīts patversmē, lai dotos pastaigā ar kādu no tur mītošajiem suņiem. "Šai iniciatīvai ir ļoti liela atsaucība, tās ir emocionālas tikšanā, un bieži vien šie cilvēki pēc tam kļūst arī par ziedotājiem," priecājas patversmes vadītāja.

"Katrs dzīvnieks grib dzīvot," saka A. Dolmatova un piebilst, ka patversmē ir arī tādi dzīvnieki, par kuriem ir pilnīgi skaidrs, ka sava cienījamā vecuma vai kādu fizisku defektu dēļ tos neviens uz mājām nekad nepaņems. "Bet mums sirdsapziņa neļauj tos tāpēc nogalināt," viņa saka. Un uzdod retorisku jautājumu: vai kāds vēlētos šķirties no dzīvības tikai tāpēc, ka kļuvis vecs, kādam lieks un palicis bez mājām? Tāpēc patversmē ir arī tādi dzīvnieki, kuriem tā darbinieki dod mūža maizi. Pēdējais no tiem ir kāds akls un kurls suņuks, kura vecums varētu būt ap 20 gadiem. Labi cilvēki to izglāba no nāves, kad nelaimīgā radībiņa bija iesviesta Karostas kanālā. "Visticamāk, saimnieks tādā veidā gribēja atbrīvoties no sava vecā sunīša," domā A. Dolmatova. Ja gadījumā suņuks pats būtu iekūlies ūdenī, saimnieks to būtu meklējis, bet tā nav noticis.

Tāpēc A. Dolmatova tikai un vienīgi priecājas, ka pilsētā būs vēl viena – pašvaldības – patversme. "Tā pildīs savas likumā noteiktās funkcijas, bet mēs kā sabiedriskā organizācija – savējās: tāpat kā līdz šim dosim iespēju dzīvniekiem dzīvot," viņa sacīja. "Un pie jaunajiem saimniekiem tie nonāk veseli, sterilizēti vai kastrēti, tiem ir veikta visa nepieciešamā vakcinācija, kopš šā gada – obligātā čipēšana, tie ir atblusoti, attārpoti un sagatavoti jaunajai dzīvei, un tas viss prasa naudu." Tāpēc viņa piebilda: te nav vietas pārsteigumam, kāpēc par patversmē mītošo dzīvnieku adopciju ir jāmaksā. Turklāt kvalifikācijas celšanas kursos, kurus vadīja speciālisti no Lielbritānijas un kuros piedalījās arī A. Dolmatova, tāpat runāts par samaksu par dzīvnieku adopciju. "Viens no galvenajiem uzstādījumiem bija: ja cilvēks iebilst pret šo maksu, vislabāk tālāk sarunu ar viņu par dzīvnieka adopciju neturpināt, jo šāds cilvēks nav gatavs nopietni uzņemties atbildību par dzīvnieku," sarunu beidzot, vēl sacīja A. Dolmatova.