Aglonu sasniedz pirmās lielās grupas; pieaudzis neticīgo svētceļotāju skaits  (218)

Aglonas bazilikā otrdien ieradušās vairāk nekā 50 cilvēku liela grupa no Gulbenes, ap 50 cilvēku grupa no Aizkraukles draudzes, 30 cilvēku grupa no Rīgas Vissvētākās Trīsvienības draudzes, aptuveni 30 cilvēku grupa no Valmieras, vairāk nekā 35 cilvēku grupa no Viļāniem un tikpat liela grupa no Daugavpils Jēzus sirds draudzes. Tāpat Aglonu sasniegusi 12 cilvēku grupiņa no Pļaviņām, portāls "Delfi" uzzināja Latvijas Romas katoļu baznīcas Informācijas centrā.

Individuālie svētceļotāji, kas ceļu uz svētkiem mērojuši braukšus, lai piedalītos kādā no dievkalpojumiem, Aglonā ieradās jau šīs nedēļas sākumā.

Gulbenes svētceļnieku grupa ceļu uz Aglonu mērojusi deviņas dienas, un kopumā kājām gājuši 54 cilvēki - bijuši gan jaunieši, gan ģimenes ar bērniem, no kuriem četri - divgadnieki, četrgadnieki un piecgadnieki - svētceļojumā braukuši ratiņos. Svētceļnieku grupā bijis arī suns, portālam "Delfi" pastāstīja grupas pārstāve klostermāsa Marija Stefana.

Svētceļnieku grupas devīze esot bijusi "Ticot esam skaisti un patīkami Dievam", un par savām attiecībām ar Dievu svētceļnieki arī pārdomājuši, ejot uz galamērķi. Katru dienu viņi cēlušies agri, lai karstā laika dēļ būtu iespējams noiet garāku ceļu. Tāpat katru dienu bijusi īpaša konference, kurā pārdomāta ticība.

Vaicāta par to, kāpēc cilvēki iet svētceļojumos, Marija Stefana uzsvēra, ka "tas ir universāls garīgās atjaunotnes veids", kura laikā cilvēks sevi garīgi atjauno un, pārvarot ceļa grūtības un neērtības, viņš tomēr atpūšas gan fiziski, gan garīgi. Pēc viņas vērotā, jo svētceļojumā viņa gājusi daudzus gadus, ja cilvēks vienu reizi svētceļojumā devies, viņš ar to "saslimst" un grib doties ceļojumā arī nākamos gadus. Tā, piemēram, ģimenes ņem atvaļinājumus, jo atzīst, ka nav labāka veida kā atpūsties.

Svētceļojumā dodas dažāda gadagājuma cilvēki, turklāt jaunieši ņem līdzi draugus, arī tādus, kuri netic Dievam.

Svētceļojumiem uz Aglonu arvien biežāk pievienojas cilvēki, kuri nepieder katoliskajai konfesijai vai pat vispār netic Dievam, portālam "Delfi" atzina priesteris Ilmārs Tolstovs, kurš šogad svētceļojumā pavadījis 50 cilvēku lielo Aizkraukles draudzes grupu.

Viņš sacīja, ka starp svētceļotājiem bijuši tādi, kuriem šā gada svētceļojums bijis pirmais un bijuši arī cilvēki, kuri nav kristīti, kā arī luterāņu konfesijai piederīgie.

Tolstovs novērojis, ka šie cilvēki gājuši vienkārši tāpēc, lai "paskatītos, kas tie katoļi tādi ir" un uzzinātu ko vairāk par katolicismu. Tā ir jauna tendence, par ko runājuši arī citu svētceļnieku grupu pārstāvji, ka svētceļojumā izlemj doties tie cilvēki, kas paši nepieder nevienai reliģiskai konfesijai.

Marija Stefana papildināja, ka pēc ierašanās Aglonā svētceļnieku grupa, kas kopā gājusi uz baziliku, mēdz nedaudz paklīst, jo ar automašīnām mēdz atbraukt svētceļotāju tuvinieki. Ja cilvēki izlemj nepalikt līdz galam un, nesagaidot 15.datuma svinības, braukt prom, tas biežāk saistīts ar to, ka viņiem jābūt darbā. Pārējie tomēr cenšas palikt kopā un kopā arī izdzīvot svētku notikumus.

Tolstovs piebilda, ka viņš, būdams katoļu priesteris, šajā svētceļojumā gājis kā "parasts svētceļnieks". Aizkraukles draudzē esot jūtamas tās garīgās audzināšanas un pieredzes pēdas, ko atstājis nesen par Liepājas bīskapu nominētais Viktors Stulpins.

Tolstovs uzsvēra, ka svētceļojums ir normāla garīgās dzīves sastāvdaļa, jo cilvēki, kas tajā dodas, savu ticību praktizē arī ikdienā - regulāri lūdzas, kā arī darbojas draudzē. Ja svētceļojums tiek atrauts no ikdienas ticības praktizēšanas, tad tas pārvēršas par "izklaidi, tusiņu".

Paredzams, ka svētceļotāju grupas, kas no dažādām Latvijas vietām mēro ceļu uz Aglonu, to sasniegs otrdien un trešdien, kad katoliskā Baznīca svin svētā bīskapa Meinarda - Latvijas aizbildņa svētkus. Jau otrdien vakarā paredzēts svētceļnieku pateicības vakars, bet īpaša, Latvijas svētceļnieku un jauniešu svētā Mise tiks svinēta trešdien pulksten 12, savukārt ārvalstu svētceļotāju svētā Mise paredzēta trešdien pēcpusdienā.

Jau vēstīts, ka Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētki ir vieni no gada lielākajiem Marijai veltītajiem svētkiem. Tradicionāli Latvijā šie reliģiskie svētki visplašāk tiek svinēti Aglonas bazilikā, kurp katru gadu kājām dodas svētceļnieku grupas no Latvijas un citām valstīm.

Svinības šogad sākās jau 11.augustā un turpināsies līdz 15.augustam. Svētku priekšvakarā - 14.augustā - paredzēts gadskārtējais Tautas krusta ceļš, kas katru gadu kopīgā lūgšanā vieno vairākus tūkstošus ticīgo. Kulmināciju svētki sasniegs dievkalpojumā 15.augusta dienas vidū. Tradicionāli galvenajā svētku dievkalpojumā piedalās augstas Latvijas un citu valstu amatpersonas.

Dievmātes debesīs uzņemšanas svētki ir vissenākie Jaunavas Marijas godam veltītie svētki. Austrumu baznīcā šos svētkus svinēja jau ap 450.gadu, bet Francijā svētki tika svinēti jau 6.gadsimtā. Latvijas teritorijā šo svētku svinēšanas tradīciju aizsāka dominikāņu mūku ordenis, kas 1700.gadā uzbūvēja tagadējās Aglonas bazilikas priekšteci - koka dievnamu un sāka īpašā veidā godināt dievmāti.

Aglonas bazilika jau sen kļuvusi par vienu no nozīmīgākajām svētvietām ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā. Aglonā pulcējas garīgā ceļa meklējumos esoši cilvēki no daudzām pasaules valstīm.

Ar valdības lēmumu šie svētki noteikti kā valsts nozīmes pasākums.