Par iespējamu amata pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks otrdien ierosinājis disciplinārlietu pret vietnieci Jutu Strīķi, portālu "Delfi" informēja birojā.
Disciplinārlieta ierosināta par to, ka Strīķe, pildot KNAB priekšnieka pienākumus no 1.jūlija līdz 7.jūlijam un no 22.jūlija līdz 30.jūlijam, atcēlusi Strelčenoka rīkojumus.
Viņa atcēlusi 27.jūnija rīkojumu, ar kuru pārbaudes laikā atlaista KNAB galvenā speciāliste, un 27.jūnija rīkojumu, ar kuru Juridiskās un personālvadības nodaļas vadītājai tika piemērots disciplinārsods, kā arī 25.jūlijā izdevusi rīkojumu par izmeklētājas pieņemšanu darbā.
Strelčenoks uzskatīja, ka šīs Strīķes darbības liecina par iespējamu amata pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu, rīkojoties pretēji iestādes interesēm un neatbilstoši tiesību aktiem, neievērojot darba tiesisko attiecību reglamentējošos normatīvos aktus, valsts pārvaldes procesus reglamentējošos normatīvos aktus, par ko paredzēta disciplināratbildība atbilstoši Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumam.
KNAB priekšnieks Streļčenoks žurnālistiem teica, ka lēmums par disciplinārlietas ierosināšanu pieņemts tādēļ, ka, viņa ieskatā, Strīķe, viņa prombūtnes laikā pildot KNAB priekšnieka pienākumus, ir pieņēmusi neloģiskus, neracionālus un no tiesiskā viedokļa apšaubāmus lēmumus.
Streļčenoks arī apgalvoja, ka pēdējo divu gadu laikā esot pūlējies izveidot koleģiālu komunikāciju ar savu vietnieci Strīķi, bet šie centieni esot cietuši neveiksmi. Viņaprāt, pēdējo mēnešu laikā saceltā ažiotāža par Strīķes un vēl dažu KNAB darbinieku novērtējumu, ir mēģinājums graut viņa un arī KNAB reputāciju sabiedrības acīs.
Streļčenoks pagaidām nevarēja pateikt, vai disciplinārlieta kaut kā ietekmēs Strīķes atkārtotas novērtēšanas procesu, kam bija jānoslēdzas šī gada rudenī, taču atzina, ka disciplinārlietas komisijas atzinumi tajā varētu tikt ņemti vērā.
Disciplinārlietas izmeklēšanas komisijai uzdots izmeklēt disciplinārlietu un sagatavot slēdzienu līdz 2013.gada 13.septembrim.
Komisija, ja nepieciešams, dalībai disciplinārkomisijā var pieaicināt citus speciālistus un ekspertus valsts pārvaldes jomā.
Strīķe aģentūrai LETA teica, ka rīkojumus pieņēmusi, kad Streļčenoka atvaļinājuma laikā pildījusi KNAB priekšnieka pienākumus. Pieņemtie lēmumi bijuši iestādes interesēs, lai nodrošinātu korupcijas apkarošanu un biroja funkcionēšanu.
"Visi lēmumi pieņemti tiesiski, un to pamatojums ir atspoguļots dokumentos, kas KNAB priekšniekam ir pieejami. Esmu visus 10 gadus darbojusies iestādes interesēs, un visi mani lēmumi šajā laikā pieņemti tādi, lai iestāde sekmīgāk darbotos," uzsvēra Strīķe.
Vaicāta, vai disciplinārlietas ierosināšana nav mēģinājums viņu atbrīvot no amata, Strīķe atbildēja, ka uz šo jautājumu varot atbildēt tikai pats Streļčenoks.
Strīķe arī atklāja, ka disciplinārlietas izmeklēšanas komisijas priekšsēdētāja ir otra KNAB priekšnieka vietniece Ilze Jurča un komisijā darbosies arī Valsts kancelejas un Ģenerālprokuratūras pārstāvji. Strīķe ar komisiju sadarbosies un ir pārliecināta, ka komisija viņas rīcībā pārkāpumus nesaskatīs.
Jau vēstīts, ka medijos tika ziņots par spriedzi starp Strelčenoku un viņa vietniecēm, tostarp Strīķi. Streļčenoks savas vietnieces Strīķes pagājušā gada darbu novērtējis ar zemu līmeni, un tikpat lielu kritiku izpelnījušās vēl divas vadošas KNAB amatpersonas.
Vēlāk KNAB darbinieki vērsās pie premjera Valda Dobrovska ( V), lūdzot viņu vērsties Valsts kontrolē ar prasību auditēt KNAB darbības likumību un lietderību. KNAB darbinieki sūdzējās par biroja vadību un dažu darbinieku profesionālo novērtējumu, kas viņuprāt, ir neadekvāti zems. Sūdzību būtība nav saistīta ar KNAB pamatdarbību – korupcijas apkarošanu un novēršanu - vai iespējamiem finanšu pārkāpumiem, bet gan ar personāla vadību.
Darbinieki sūdzējušies, ka KNAB šefs, novērtējot darbiniekus, nav ņēmis vērā, viņuprāt, būtisku informāciju, darbinieku sasniegumus un veikumu.