Par "Imantas hakeri" dēvētā Latvijas pilsoņa Denisa Čalovska liktenis pašlaik ir Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) rokās – tiesa pagaidām apturēja Latvijas lēmumu par viņa izdošanu ASV, kur viņš apsūdzēts kibernoziegumos, un turpina izskatīt viņa lietu. Pēdējos gados ECT ar līdzīgām sūdzībām vēršas aizvien vairāk cilvēku, kuri protestē pret izdošanu vai izraidīšanu, bet bieži vien pagaidu izdošanas apturēšana nav glābiņš, un ECT vēlāk tomēr pieņem prasītajiem nelabvēlīgus lēmumus, liecina ECT apkopotā informācija par šādiem gadījumiem.
Tiesa, saņemot kādu prasību, var piemērot ECT likumā noteikto 39.pantu, kurš ļauj apturēt kādas valsts lēmumu, piemēram, par personas izdošanu tiesāšanai citai valstij. Visbiežāk ECT cilvēki vēršas, norādot, ka izdošanas vai izraidīšanas gadījumā konkrētajā valstī netiks ievērotas viņu cilvēktiesības, būs apdraudēta veselība vai dzīvība un netiks garantētas tiesības uz taisnīgu tiesu. Cilvēki mēdz norādīt, ka izdošana vai izraidīšana negatīvi ietekmēs viņu privāto dzīvi un ģimeni. Ar šādām sūdzībām ECT vēršas ne tikai noziegumos apsūdzētie, bet arī patvērumu meklētāji, reliģisku motīvu un netradicionālas orientācijas dēļ vajāti cilvēki.
ECT apkopotā informācija par gadījumiem, kad cilvēki sūdzējušies par valsts lēmumu viņus izraidīt vai izdot, liecina, ka ECT, sākumā apturot izdošanu, bieži vien vēlāk tai nesaskata šķēršļus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
