Izmaiņas likumos ir izdarītas, bet nav padomāts par ieviešanas mehānismu, kā rezultātā sievietēm nav tik vienkārši saņemt valsts apmaksātus pakalpojumus, norāda laikraksts.
Viens no valsts apmaksātajiem pakalpojumiem ir antivielu imūnglobulīna pote, kas jāsaņem rēzus negatīvām grūtniecēm 28. nedēļā. Ja sievietei ir rēzus negatīva asinsgrupa, bet bērna tēvs ir rēzus pozitīvs, pastāv iespēja, ka mazulis arī būs rēzus pozitīvs, var veidoties antivielas, un tas var apdraudēt pašu bērnu un arī nākamās grūtniecības. Lai novērstu šos riskus, ir izstrādāta speciāla pote. Tagad saskaņā ar grozījumiem valdības noteikumos šo poti pilnībā apņēmusies apmaksāt valsts.
"Realitātē neviens to nesaņem, ārstiem nav ne jausmas, kāda ir kārtība," laikrakstam "Neatkarīgās" stāstījusi Andra (vārds mainīts), kura saskārusies ar šo situāciju un arī citu sieviešu neziņu, "zinu vairākas grūtnieces, kas rakstījušas uz Nacionālo veselības dienestu. Tur saka – jā, pote par brīvu, bet neko vairāk paskaidrot nevar".
"Lielākā problēma ir tajā, ka nosūtījumu uzrakstīt var, bet – ko tālāk ar to iesākt, kur doties, lai saņemtu bez maksas, neviens nezina," interneta sarakstē ar piedzīvoto dalās cita grūtniece. Viņa apmeklē privātu ārstu, kuram pašam pieder klīnika, un tajā strādā arī ārsti, kuriem ir līgums ar valsti, un it kā tādā gadījumā šo poti vajadzētu saņemt bez maksas. "Ārsts personīgi ilgi un cītīgi zvanījās uz ntajiem numuriem, lai noskaidrotu, kā saņemt bez maksas, arī uz bezmaksas numuru dienestā, taču arī tur nezināja konkrēti paskaidrot kārtību," stāsta sieviete, kurai šī pote izmaksājusi 45 latus.
Tāpat neskaidrības ir ar analīzēm, kuras tagad veic visām grūtniecēm 37. nedēļā, lai noteiktu B grupas beta hemolītiskā streptokoka uzsējumu (proti, vai sievietei ir šis streptokoks), un, ja gadījumā tāds ir atrasts, slimnīcā sievietei jāsaņem antibiotikas, lai nenodotu šo infekciju mazulim. Tomēr vairākas jaunās māmiņas stāstījušas, ka ārstniecības iestādēs nezina, ka un kādas zāles ir jāpotē. Nacionālais Veselības dienests (NVD) grūtniecēm apstiprināja, ka viņām ir tiesības šādu palīdzību no valsts saņemt tur, kur tā ir pieejama, nepaskaidrojot, kur tieši.
NVD speciāliste Evija Štālberga savukārt laikrakstam skaidrojusi, ka ginekologam, kuram ir līgums ar valsti, jāizvērtē grūtnieces veselības stāvoklis un jāizlemj, vai poti veikt ambulatori vai ar grūtnieces novērošanu dienas stacionārā vai slimnīcā. Ja ārsts pats plāno šo antivielu imūnglobulīna poti veikt ambulatori, tad viņš to var darīt, veicot pasūtījumu no aptiekas, vai arī izsniegt grūtniecei nosūtījumu uz ārstniecības iestādi, kurā tiek veikta šāda veida imūnprofilakse.
"Vakcīnu un tās ievadi Nacionālais veselības dienests pilnībā apmaksā no valsts budžeta," uzsver Štālberga. Un, ja sievietei pote jāsaņem slimnīcā, tad pacienta iemaksas par uzturēšanos dienas stacionārā vai stacionārā grūtniecei arī nav jāmaksā, jo tiek saņemta medicīniskā palīdzība saistībā ar grūtniecības novērošanu.
Pagaidām pateikt konkrētas iestādes, kur patiešām ir pieejama šāda pote ar nosūtījumu, NVD vēl nevarēja, atzīstot, ka tas ir jaunums, no šā gada, tomēr solīja noskaidrot. "Tām vajadzētu būt tajās iestādēs, kur notiek dzemdības, kā arī ginekologiem vajadzētu zināt, kur ieteikt sievietēm vērsties," laikrakstam norādījusi NVD speciāliste Laura Lapiņa.