Ķīlis: premjers aicinājis 'būt labvēlīgākam' pret Ventspili, 'Vienotības' politiķi lūguši naudu pētniekiem  (383)

"Piemēram, nācās saņemt zvanus no Ministru prezidenta saistībā ar nepieciešamību iekļaut budžeta grozījumos papildu pozīcijas, kas saistās ar sporta finansēšanu, kaut Izglītības un zinātnes ministrijā bija cits viedoklis par šīs finansēšanas nepieciešamību. Tāpat esmu saņēmis no Ministru prezidenta lūgumu atsevišķos jautājumos būt labvēlīgākam pret Ventspili. Piemēram, būt pielaidīgākam pret to, ka Ventspils profesionālās izglītības centram ir dārgāka būvniecības tāme, nekā pieļaujams. Tas bija nepatīkami, bet jā. Bet bija arī lietas, ko nedarīju. Ja prasīja Ministru prezidents, tad darīju, jo premjers ar rīkojumu tāpat var panākt, ko vēlas; ja citi politiķi prasīja, tad nē, nedarīju," laikrakstam atklājis eksministrs.

"Man ir zvanījuši "Vienotības" politiķi vakarā pirms budžeta pieprasījuma iesniegšanas un prasījuši tajā iekļaut finansējumu atsevišķu cilvēku zinātniskās darbības nodrošināšanai. Jo šie cilvēki ir atnākuši uz "Vienotības" valdes sēdi un pastāstījuši, ka viņiem vajag naudu. Diezgan daudz naudas. Kad nebiju politiķis, par tādiem darījumiem nojautu, bet nu tos ieraudzīju diezgan konkrēti," budžeta veidošanas aizkulises raksturojis Ķīlis.

"Kad bija diskusijas ar augstskolām, bieži vien manīju, ka sarunas par to, ka augstskolu izmantotās ēkas jānodod to īpašumā, bieži vien dominē pār sarunām par to, kā tad vajadzētu uzlabot augstskolu darbu un to sniegto izglītību. Tad dažkārt radās sajūta, ka esmu nevis izglītības ministrs, bet nekustamo īpašumu firmas vadītājs," savu darbību ministra amatā atminējis Ķīlis.

Jau vēstīts, ka Ķīlis 30.aprīlī premjeram iesniedza demisijas rakstu, par savu atkāpšanās, iemeslu minot veselības problēmas. Viņa vietā Saeima 2.maijā izglītības un zinātnes ministra amatā apstiprināja Dombrovski.

Ķīlis izglītības un zinātnes ministra amatā bija kopš 2011.gada 25.oktobra un bija Reformu partijas virzīts ministrs, tomēr viņš nav kļuvis par partijas biedru.