Premjers un ģenerālprokurors pēc tikšanās žurnālistiem pauda, ka nepiekrīt nepieciešamībai reorganizēt biroju. Biroja vadītāja Jaroslava Streļčenoka un viņa vietnieku nesaskaņas radot neprecīzs kompetenču sadalījums, kuru plānots precizēt, mainot biroja nolikumu.
Darba grupas uzdevums būs jaunajā KNAB nolikumā ļoti precīzi noteikt darbinieku tiesības un pienākumus.
Pēc premjera, ģenerālprokurora un nevalstisko organizāciju pārstāvju tikšanās Dombrovskis paziņoja, ka šī nav pirmā reize, kad konfliktē KNAB darbinieki.
Tikšanās dalībnieki secinājuši, ka šoreiz nav runa tikai par personāla jautājumiem, bet pastāv sistemātiskas problēmas – nav skaidri nodalīta KNAB priekšnieka un viņa pirmā vietnieka funkcijas operatīvas darbības un izmeklēšanas jautājumos.
Premjers atzina, ka vienkāršoti situāciju birojā var raksturot ar apgalvojumu, ka KNAB vadītāja vietniece Juta Strīķe nestāsta Streļčenokam, ko viņa dara.
Premjers norādīja, ka izmeklēšanas noslēpumus zinošo cilvēku skaitam ir jābūt pēc iespējas mazākam, taču, taipat laikā, ja priekšniekam par to nav informācijas, var rasties domstarpības. Tāpēc arī ir jāierobežo par izmeklēšanas jautājumiem informēto cilvēku skaits, un tai pašā laikā priekšniekam jāspēj pilnvērtīgi pārraudzīt viņa vadītā institūcija.
Taču ne KNAB likumā, ne biroja nolikumā šie jautājumi nav precīzi atrunāti, tāpēc katrs to "interpretē pa savam", kas savukārt noved pie konfliktiem. Tāpēc nolemts veidot darba grupu, kurā būtu pārstāvēta Ģenerālprokuratūra, Valsts kanceleja, nevalstiskās organizācijas un izmeklēšanas jautājumu eksperti, kuri pilnveidotu KNAB nolikumu.
Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers sacīja, ka cer uz Streļčenoka un Strīķes veselo sapratu, kas neļauj tālāk eskalēt konfliktu birojā. Viņš norādīja – abi ir pieauguši cilvēki, kuriem būtu jāsaprot, ka šāda publiska konfliktēšana iedragā ne tikai KNAB reputāciju, bet arī viņu pašu publisko tēlu.
Kalnmeiers norādīja, ka gan Streļčenoka, gan Strīķes profesionālā darbība tiks nopietni izvērtēta - pret Strīķi jau ierosināta disciplinārlieta, bet Streļčenoka darbību novērtēs rudenī ikgadēja amatpersonu vērtēšanā.
Kad darba grupa varētu sākt darbu un kad varētu gaidīt pirmos rezultātus, premjers un ģenerālprokurors vēl neprognozēja.
"Delfi" jau vēstīja, ka KNAB priekšnieks Streļčenoks ir ierosinājis discipilinārlietu pret savu vietnieci Jutu Strīķi, kuras rīcībā viņš saskatījis iespējamu amata pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu. Disciplinārlieta ierosināta par to, ka Strīķe, pildot KNAB priekšnieka pienākumus no 1.jūlija līdz 7.jūlijam un no 22.jūlija līdz 30.jūlijam, atcēlusi Strelčenoka rīkojumus.
15.augusta rītā LNT raidījumā "900 sekundes" Strelčenoks sacīja, ka ir gatavs "detaļu nomaiņai" birojā. Strelčenokam ir radies priekšstats, ka atsevišķiem kolēģiem nepatīk, ka vadītāja amatā ir viņš, tāpēc birojā tiekot radīti mākslīgi konflikti, lai radītu sabiedrībā negatīvu priekšstatu par KNAB. "Uz darbu ir jāiet un jāstrādā," sacīja KNAB vadītājs. Strelčenoks bilda, ka ir radīts maldīgs priekšstats, ka vienīgais cilvēks, kurš KNAB strādā ir Strīķe.
Mediji iepriekš ziņojuši par spriedzi starp Strelčenoku un viņa vietniecēm, tostarp Strīķi. Streļčenoks savas vietnieces Strīķes pagājušā gada darbu novērtējis ar zemu līmeni, un tikpat lielu kritiku izpelnījušās vēl divas vadošas KNAB amatpersonas.
Vēlāk KNAB darbinieki vērsās pie premjera, lūdzot viņu vērsties Valsts kontrolē ar prasību auditēt KNAB darbības likumību un lietderību. KNAB darbinieki sūdzējās par biroja vadību un dažu darbinieku profesionālo novērtējumu, kas viņuprāt, ir neadekvāti zems. Sūdzību būtība nav saistīta ar KNAB pamatdarbību - korupcijas apkarošanu un novēršanu - vai iespējamiem finanšu pārkāpumiem, bet gan ar personāla vadību.
Darbinieki sūdzējušies, ka KNAB šefs, novērtējot darbiniekus, nav ņēmis vērā, viņuprāt, būtisku informāciju, darbinieku sasniegumus un veikumu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
