Mākslinieks piedāvāja izveidot uz robežas skulptūru, kurai puse atrastos Igaunijā un puse – Latvijā, šo ideju finansiāli atbalstīja gan Ķoņu pagasta pašvaldība, gan Karksi-Nuijas pašvaldība Igaunijas pierobežā.
Andris Dukurs kopā ar dēlu Nauri un palīgu Armandu savā Rūjienas muižas šķūnī, kas tika pārveidots par vasaras tipa darbnīcu, divus mēnešus no sametināta tērauda mežģīņu laukumiem veidoja deviņus metrus garu un divarpus metrus augstu skulptūru ar cilvēku siluetiem. Tapa īpatnēja metāla skulptūra - ažūraina sēta, kur tukšajās cilvēku siluetu vietās var nostāties un sadoties rokās. Skulptūras ideja ļauj paplašināt laika dimensiju, un ne tikai atcerēties 1989. gada dzīvo cilvēku ķēdi, bet arī dod iespēju jebkurā brīdī kopā ar skulptūru kļūt par Baltijas ceļa sastāvdaļu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!