Ķiploku bizness skultiešu Martinsonu sētā  (15)

Daudzās lauku sētās rīko kartupeļu talkas, bet pie Martinsoniem tauta brauc uz ķiplokiem. Turklāt tas notiek pat divas reizes - jūlija beigās vai augusta sākumā uz novākšanu, pēc tam septembrī uz stādīšanu. Talcinieki tomēr nerokas pa tīrumu ar dakšām. Valdis šo procesu ir mehanizējis. Viņš izmanto veco laiku kartupeļu kratītāju, tikai noņēmis tam ragus. Kad traktorā ar to atracis vagas, atliek tikai uzlasīt izaudzēto. Parasti viss notiek jautrā noskaņā, jo Ivetas un Valda 3 dēli Dainis, Mārtiņš un Kaspars aicina palīgā savus draugus. Vakarā visi apdzīvo ģimenes jauno, glīto pirti, grilā cep desiņas un šašliku, remdē slāpes ar Valmiermuižas alu. Valdis gan ir pārliecināts, ka ķiploks vislabāk sader ar kādu glāzīti šņabīša.

Pērn Martinsoni novāca aptuveni 700 kg ķiploku. Tomēr ziemā, kad gripas laikā tirgū ir vislielākais pieprasījums, viņiem to pietrūka. Visticamāk, tā būs arī šogad, jo ķiploku raža nav padevusies tik laba kā pērn, lai gan platība faktiski bija lielāka 0,3 ha. Pēc aptuvenām aplēsēm šovasar varētu būt izaudzēta pustonna. Te ir zema vieta. Vienubrīd pavasarī viss lauks bija zem ūdens. Tas nenāca ražai par labu. Arī dārzā viss noslīka, tāpēc saknes un garšaugi bija jāpārsēj un raža nav tik laba kā citās sezonās. Pēc tam kaitēja sausums. Mēs gan mēģinājām ķiploku lauku laistīt, tomēr efekts nav liels, stāsta saimniece Iveta. No citām lauku saimniecēm ne reizi vien gadījies dzirdēt, ka ziemas ķiploki ir cimperlīgi, ne katrā vietā tie labi aug, turklāt tos bojā maijvaboļu kāpuri, drātstārpi un vīrusi. Pārlūkojot Mazķīšos novākto ražu, redzu, ka vairākās kastēs to galviņas ir prāvas dūres lielumā. Pērn tās piebrieda 100 un vairāk gramu smagas, un tāda bija lielākā ražas daļa, šogad mazo ir daudz vairāk. Arī mums netrūkst bojātu, tāpēc ķiplokus šķirojam un atlasām, sūrojas saimniece. Nojumē caurvējā žāvēties novietotas vismaz 30 kastes ar tirgum jau sagatavotu preci, vēl vairāk stāv klētī. Lielai daļai vēl nav pagūts nogriezt kātus, bet tas viņus nemulsina. Pats galvenais, ka visi novākti sausajā laikā, novietoti zem jumta. Tad palēnām tos var apstrādāt arī tad, kad līst lietus.

Martinsoni dārzeņus pārdošanai audzēja, pirms Skultes tirgū bija notikušas lielās pārvērtības. Kuram radās ideja par ķiplokiem, jau piemirsies. Sākumā izmēģināja, redzēja, ka pērk, tāpēc ik gadu viņu dārzs arvien paplašinās. Lielākoties noņēmēji ir vasarnieki, tomēr Iveta priecājas, ka uz Skulti iepirkties arvien biežāk brauc cilvēki no Rīgas pievārtes Baltezera, Garkalnes, Ādažiem un citām vietām. Viņasprāt, tirgum ir laba slava un arī pašiem ir uzticami klienti. Ir pat tādi, kuri veselīgo garšaugu ik rudeni no viņiem pērk pa 5 10 kg. Palaikam arī Iveta un Valdis dodas pasaulē iepazīt citas tirdzniecības vietas. Vairākkārt būts Rīgā, Brāļu tirgū pie lielā Maxima, Raganā un Amatnieku tirgū Limbažos. Pērn tur satikāmies un iepazināmies, jo pamanīju, ka pie ķiplokiem drūzmējas rinda. Man šķiet, ka šogad ķiploku tirgotāju saradies daudz vairāk. Dažiem prece atgādina lielveikalos nopērkamo, no Ķīnas iesūtīto, bet varbūt es maldos. "Pati Ķīnas ķiplokus neesmu garšojusi, bet esmu uzklausījusi pircēju iebildumus, ka tiem trūkst stipruma un, pierīvēti ēdienam, tie kļūstot zaļi," saka saimniece. Viņa atklāj, ka galvenā persona viņu ķiploku biznesā tomēr ir Valdis. Viņš uztur kārtībā zemi, mēslo un vago tos.

Nevaru palaist garām izdevību izvaicāt saimnieku par to, kā izaudzēt labu ķiploku ražu.

Jau vairākus gadus skultiešu Martinsonu ģimenes mazais bizness ir ziemas ķiploku pārdošana. Šī rudens raža Mazķīšos tomēr ir mazāka nekā pērn. Saimnieks Valdis ar sieviņu Ivetu ir praktiķi un zināšanas par ķiploku audzēšanu allaž papildina no internetā lasāmās informācijas. "Katru gadu ķiploku audzēšanai uzplēšu kādu stūrīti zemes, kur augusi labība. Izdzenu vagas, iekaisu tajās jau sadalījušos kūtsmēslus un tikai tad talcinieki liek vagās ķiploku daiviņas. Esam pārliecinājušies, ka nav jēgas izmantot lielākās daiviņas. Stādām vidējas un mazākas. Zeme ir jārušina, jāravē, pēc lietus aplaistu ar vircūdens maisījumu," Valdis dod padomu. Ķiplokus viņi pavairo no tiem, kas mājās audzēti gadu gadiem. Iveta atgādina, ka ap Jāņiem ķiplokiem noteikti jānogriež ziedi, jo tie atņem augam spēku un samazina ražību. Taču pie mājas viņai ir neliels lauciņš, kur ik rudeni tiek iesēti arī tie, kas izaug no ziediem. "Mazos neaiztieku, ļauju tiem augt 2 gadus. Pēc tam izveidojas bumbulis, ko rudenī atkal lieku zemē un tikai trešajā gadā tie ir novācami un lietojami," viņa stāsta. Vaicāta par labāko stādāmo laiku, viņa atceras, ka pērn to gandrīz palaida garām. "Kā septembra vidū lauks bijis apstādīts, tā lielais lietus klāt. Ja vilcinātos ilgāk, viss būtu nokavēts."

Iveta ir medmāsa Skultes pirmsskolas izglītības iestādē, bet Valdis strādā par šoferi SIA Rācenis. Dārzeņu audzēšana ir tikai papildu ienākumi ģimenes budžetā. Īpaši svarīgi tas bija, kad vajadzēja skolot dēlus, bet tagad jau kļuvis par ieradumu. Uz tirgu viņi ved arī gurķus, tomātus, salātus visu, kas izaudzis un nav nepieciešams ģimenes patēriņam.

Iveta kā mediķis, protams, atbalsta to, ka vecāki rudenī un ziemā bērniem ver ķiploku krellītes un izmanto veselīgo garšaugu kā pārtikas piedevu. Ķiplokmaizes viņa gan nemēdz lietot, ja nu vienīgi gripas laikā, bet gaļas ēdieniem, viņasprāt, šis sīpolaugs ir neaizstājams garšas pastiprinātājs. Martinsonu ģimenē iecienīti ir ķiploku grauzdiņi, ko var pagatavot ļoti vienkārši. Iveta ieziež cepešpannu ar eļļu, ierīvē ar ķiploku daiviņām rupjmaizes šķēlītes, nedaudz apkaisa tās ar sāli un liek cepeškrāsnī kaltēt. Patiesībā Mazķīšu namamātes vaļasprieks ir rokdarbi. Viņai patīk adīt, tāpēc uz tirgu palaikam aizceļo arī vilnas zeķes, cimdi un cepures. Nevar nepieminēt amizantos mājdzīvniekus, kas arī pilntiesīgi iejutušies savu saimnieku darbīgajā dzīvesveidā. Par ķiploku pirmapstrādi abi sētas sargi izrādīja īpašu modrību. Makšķerēja no kastēm lielākās galviņas, čiepa un stiepa prom. Lai ēd vien, ja grib! miermīlīgi reaģēja Iveta. Pēc brītiņa Fredis un Astro pārmetās uz nokulto labības lauku, kur raka tādas alas, ka zeme griezās pa gaisu. Suņiem bija sākušās azartiskas lauku peļu medības.