Fotoradariem būs 'tolerances slieksnis'; precīzu ciparu neatklāj  (170)

Par to piektdien, 23. augustā, vienojās iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (RP) un sabiedriskās iniciatīvas "Fotoradari15+" organizators Pauls Timrots.

Kozlovskis pateicās tiem 12 000 iedzīvotāju, kuri balsojumā bija izteikuši savu viedokli un atbalstījuši priekšlikumu ar fotoradariem fiksēt ātruma pārkāpumus tikai, ja maksimāli atļautais braukšanas ātrums pārsniegts vairāk nekā par 15 kilometriem stundā.

Ministrs uzsvēra, ka Ceļu policija katrā individuālā gadījumā noteiks šo "tolerances slieksni", rūpīgi izvērtējot apstākļus uz ceļa. Savukārt fotoradaru izvietošana tiks saskaņota ar sabiedrību pārstāvošajām nevalstiskajām organizācijām.

Timrots pēc tikšanās ar ministru atzina, ka 12 000 iedzīvotāju balsojums ir uzklausīts un piekrita, ka "tolerance būs, bet nebūtu pedagoģiski nosaukt konkrētu ciparu", kāds būtu pieļaujamais pārsniedzamais ātrums.

Timrots gan norāda, ka Kozlovskis "baidījās nosaukt konkrētu ciparu, no kura "ieslēgtos" fotoradars".

"Lai kāda būtu tolerance, sabiedrībai būs jāseko līdzi fotoradaru darbībai – vai tie tiešām tiek izvietoti satiksmes drošībai nozīmīgās vietās. Valsts policijai būs jāspēj pamatot, kādēļ fotoradars novietots konkrētā vietā – kāda tur ir bīstamība, cik ceļu satiksmes negadījumi iepriekš notikuši, cik cietušo bijis, kāda ir satiksmes intensitāte utt. Pretējā gadījumā cilvēku uzticību tas neatjaunos un fotoradaru darbības pamatmērķi nesasniegs," pauž Timrots.

Valsts policijai un Ceļu satiksmes drošības direkcijai paredzētas tiesības noteikt fotoradara darbības nosacījumus. Uzstādot fotoradaru, tajā tiks ieprogrammēta transportlīdzekļu braukšanas ātruma zemākā fiksējamā robeža. Piemēram, pārskatāmos ceļa posmos un labvēlīgos laika apstākļos ātruma zemākā fiksējamā robeža varētu būt augstāka, savukārt pie skolām, bīstamos ceļa posmos vai sliktos laika apstākļos radars pārkāpumu fiksētu maksimāli tuvāk pieļaujamajai robežai. Šāds risinājums dos iespēju elastīgāk pielāgoties mainīgajiem ceļu satiksmes drošību ietekmējošajiem apstākļiem.

Iekšlietu ministrija uzskata, ka ar normatīvo aktu nebūtu nosakāms slieksnis, kurš ir lielāks nekā normatīvajos aktos noteiktais atļautais braukšanas ātrums. Tā noteikšana normatīvajos aktos liegtu samazināt slieksni situācijās, kad augstāka riska dēļ ir būtiski maksimāli precīzi kontrolēt atļautā braukšanas ātruma ievērošanu.

Jau ziņots, ka Saeimā tika iesniegti 12 000 iedzīvotāju paraksti par iniciatīvu "Fotoradari 15+", kuras ideja ir – Ceļu policijai ļaut fiksēt pārkāpumus, kas no 1 līdz 15 kilometriem stundā pārsniedz atļauto braukšanas ātrumu un, izvērtējot objektīvos apstākļus, lemt par piemērojamo sodu transportlīdzekļa vadītājam. Savukārt fotoradari fiksētu tikai tos pārkāpumus, kas par vairāk nekā 15 kilometriem stundā pārsniedz atļauto braukšanas ātrumu.

Tikmēr par pašu fotoradaru atgriešanos uz Latvijas ceļiem pilnīgas skaidrības vēl nav. Ņemot vērā to, ka Saeima vēl nav pieņēmusi nepieciešamos grozījumus Ceļu satiksmes drošības likumā, valdība vēl nepieņēma lēmumu par to, vai Ceļu satiksmes drošības direkcijai (CSDD) piecu gadu garumā katru gadu no savas peļņas būs jāiegādājas 20 jaunus fotoradarus.

Radari uz Latvijas ceļiem nedarbojas kopš pērnā gada 16. decembra. Fotoradari savulaik tika uzstādīti, pamatojoties uz līgumu ar "Vitronic Baltic", kas vēlāk pārdēvēts par "V-Traffic".

Privātais komersants tā arī nespēja izpildīt no līguma izrietošās saistības par stacionāro fotoradaru uzstādīšanu, tādēļ pērnā gada nogalē līgums ar uzņēmumu tika lauzts.