Jau agrā pēcpusdienā pils telpās varēja aplūkot ziedu kompozīcijas, kas izcēla senā neorenesanses nama krāšņumu un piešķīra tam noslēpumainu burvību. Katras telpas atvērtās durvis aicināja - pārkāp slieksni un tu no jauna atklāsi, cik neatkārtojami glezns spēj būt dabas radītais brīnums - zieds! Kompozīciju apskati kā aizvien noslēdza Ritas Garaissils ziedu kārtošanas skolas absolventu veidoto kāzu pušķu parāde. Igates pils ir ierasta vieta viņu izlaidumam un viena no eksāmena darbiem demonstrējumam. "Līgavas pušķa darināšana ir viens no galvenajiem pamatdarbiem, kas jāprot ikvienam floristam," parādes rīkošanu pamatoja skolas vadītāja Aija Žagariņa. Viņa pastāstīja, ka 25 pastāvēšanas gados skola kļuvusi starptautiska, izveidojusi vairākas filiāles un Latvijas diplomus izdod ne tikai tuvākajās kaimiņvalstīs, bet arī Izraēlā, Īrijā, Lielbritānijā un vēl citviet. Šo skolu beidzis arī desmits mūspuses floristu. "Ģeogrāfija tiešām ir plaša. Atšķiras floristu nacionālās īpatnības un temperaments, bet attieksme pret augiem visiem ir viena, un Latvijas floristu skolas zīmogs darbos ir pamanāms," palepojās skolas vadītāja. Igatē viņu un floristus ne tik daudz saista vieta, cik šīs pils cilvēki. - Izlaidumu iespējams sarīkot daudzviet, bet te mēs jūtamies gaidīti, tādēļ arī braucam šurp ar prieku. Tikai tā iespējams tik lielisks rezultāts.
Pēc kāzu pušķu parādes Ziedu svētku apmeklētāji devās uz pils zāli, kur notika Aijas Žagariņas un izdevniecības Nadīna īpašnieces un redaktores Nadīnas Laukmanes grāmatas Līgo prezentācija. Iepazīstinot ar kopdarbu, autores sacīja, ka tas nekādā ziņā nav uzskatāms par dziļu etnogrāfisku pētījumu. Tas ir redzējums par šo latviešiem nozīmīgo saulgriežu jēgu un interpretāciju šodien. Grāmatā izmantoti 30 mūsdienu floristu darbu fotoattēli ar aprakstiem latviešu, krievu un angļu valodā. - Vēlējāmies, lai mūsu tautas tradīcijas kļūtu saprotamākas ārpus Latvijas, kaut gan skaidrs, ka jēdzieni "jāņubērni", "jāņusiers", "līgošana", "papardes zieds" un tamlīdzīgi precīzi, lai atspoguļotu to būtību, pat nav pārtulkojami. "Tomēr ļoti ceram, ka grāmatu novērtēs kā devumu mūsu valsts popularizēšanā Eiropā un pasaulē," izteicās autores.
Savu jaunizdevumu - krājumu "Degošā mīlestība" - publikai piedāvāja arī dzejniece, komponiste un pianiste Solveiga Selga. Pārlapojot grāmatu un izlasot atsevišķas rindas, radās sajūta, ka tā ir neatņemama svētku sastāvdaļa, jo dzeja veltīta mīlestībai, kas uzplaukst kā zieds un ir tikpat trausla un viegli ievainojama. Mīlestība deg visiem, kas elpo, priecājas un cieš - tā savā dzejā izteikusies autore. "Te ir mans novads - skaistā Vidzeme. To mēģinu iekomponēt savos darbos, pateikt vārdos un mūzikā. Arī mani vecāki ir vidzemnieki, tāpat vecmāmiņa, kura bija īpašs cilvēks un 99 gadu vecumā saņēma Vidzemes ievērojamākās dzejnieces apbalvojumu," uzsvēra māksliniece. S. Selgas vecmāmiņu - skultieti Annu Kaldi - atminējās arī daudzi klātesošie, jo publikā atskanēja gan viņas vārds, gan skaļi aplausi. Ziedu svētkos S. Selgas izpildījumā izskanēja arī klavierkoncerts, ko māksliniece veltīja mūsu novadniekam - izcilajam mūziķim Emilim Melngailim.
Izskanot pēdējiem akordiem, svētku apmeklētāji devās uz jaunuzcelto Sv. Jāņa Kristītāja un Marijas Magdalēnas ekumenisko baznīcu, lai piedalītos dievkalpojumā, kas šoreiz notika neierastā vakara stundā. Dievkalpojumu vadīja mācītājs Māris Lukašēvics. Igates pils direktore Guna Preimane pastāstīja, ka viņš dievnamā ir kopš maija un ir apņēmies darboties šajā ekumeniskajā laboratorijā, kā to dēvējot reliģisko konfesiju galvgalī valstī. Mācītājam jāpilda ļoti grūts uzdevums - jāspēj strādāt ar dažādu ticību ļaudīm, nevienu no viņiem neaizvainojot. Mācītājam jau esot šāda pieredze, desmitgadi dzīvojot un strādājot Austrālijā.
Dievkalpojumu un pēc tam koncertu pils ļaudis programmā iekļāvuši, vēlēdamies dalīties emocijās. Iecerētā muzicēšana uz ūdens nakts noskaņās bija jau reizi izbaudīta pils īpašnieku - Nekustamo īpašumu aģentūras - pasākumā un izraisījusi neaprakstāmas sajūtas, tādēļ nolemts, ka arī Ziedu svētkus noslēgs koncerts uz plosta muižas dīķī. Vēlāk šo neparasto koncertu svētku apmeklētājiem sniedza tenors Miervaldis Jenčs un dziedātājs Laimis Rācenājs.
"Allaž, piedzīvojot kaut ko jauku, tajā gribas dalīties. Tā savulaik bija ar ziedu parādi floristu skolas izlaidumā. No tās izauga šie Ziedu svētki. Šoreiz gribējām piešķirt pasākumam rimtāku noskaņu. Akcents ir uz ziedu kompozīcijām. Floristi pirms izlaiduma nedēļu dzīvo pilī un veido darbus. Šogad rezultāts ir 23 cilvēku kopdarbs pa 3 - 6 katra veidotām ziedu kompozīcijām. Pirmīt, klausoties klaviermūziku, šķita, ka ziedi dzīvo līdzi skaņām un atplaukst vēl skaistāki. Tāds ir arī mūsu mērķis - nevis piedāvāt koncertu, jo šos māksliniekus daudzi jau dzirdējuši, bet dot cilvēkiem iespēju izjust kopējo noskaņu, lai skaistums viņiem sniegtu baudījumu un atpūtu," rezumēja pils direktore.
Vai pils ļaudis ir sasnieguši savu mērķi, vaicāju svētku apmeklētājiem. "Vārdi ir lieki. Gribas klusēt, domāt un mierīgi atpūsties," sacīja limbažniece Iveta Bērziņa, bet Diāna Šlendaka, kura ceļu šurp bija mērojusi no Limbažu pagasta Ozolaines, izteicās, ka svētki ir lieliska iespēja nomest ikdienas nogurumu un liek padomāt, kā pašiem to panākt ikdienā. "Cilvēki, kuri spēj dod tik daudz prieka citiem, ir nenovērtējami," viņa uzsvēra. Uzrunāju arī vairākus cilvēkus, kuri bija atbraukuši no Vangažiem. Viņi svētkus vērtēja kā brīnišķīgu, skaistu, krāsainu pasākumu. "Tik labi, ka zūd īstenības sajūta," viņi priecājās un piebilda, ka skaistais ar savu piemēru vairo labo, tādēļ plašsaziņas līdzekļos biežāk jārunā par sakoptām vietām mūsu valstī nevis par negācijām.