"Ja mediju darbinieki vēršas pie VDI ar iesniegumiem, tad lielākoties šīs sūdzības ir par to, ka viņi netiek nodarbināti uz rakstveida darba līguma pamata, bet gan ar autoratlīdzības vai uzņēmuma līgumu, kas neparedz nekādas sociālās garantijas," paskaidroja Vincevs.
Viņš teica, ka mediju darbinieks, slēdzot autoratlīdzības vai uzņēmuma līgumu, sākumā iegūst lielāku atlīdzību, taču vēlāk var rasties problēmas ar sociālo aizsardzību, jo, slēdzot šādus līgumus, par žurnālistu netiek veiktas sociālās iemaksas, darbiniekam nepienākas slimības pabalsts, turklāt viņu ir ļoti viegli atlaist. Savukārt neveikto sociālo iemaksu dēļ mediju darbinieks nevarēs saņemt arī bezdarbnieka pabalstu.
Vincevs sacīja, ka lielākoties VDI no mediju darbiniekiem saņem tieši jautājumus par to, kādos gadījumos drīkst un kādos nedrīkst slēgt autoratlīdzības līgumu.
Arī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) atklāto pārkāpumu skaits ir saglabājies vienmērīgs. VID sabiedrisko attiecību daļā aģentūrai BNS pastāstīja, ka visbiežākie pārkāpumi ir nepareizi aprēķināti un maksāti nodokļi no darba algām, kā arī pārkāpumi, ka VID nav iesniegtas ziņas par darba ņēmēju maiņu vai tās iesniegtas novēloti.
VID šogad ir veicis jau četrus nodokļu auditus, pēc kuriem papildus aprēķināti nodokļi un soda nauda 256,6 tūkstošu latu apmērā, no tā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas ir 128,8 tūkstoši, iedzīvotāju ienākuma nodoklis – 29,3 tūkstoši latu.
Jau vēstīts, ka nākamā gada budžetā, lai vairotu nodokļu ieņēmumus, Finanšu ministrija piedāvā autoratlīdzības aplikt ar valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) likmi. Finanšu ministrs Andris Vilks pirmdien pauda viedokli, ka par autoratlīdzību aplikšanu ar VSAOI likmi būtu jādiskutē un jālemj Saeimā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
