Partijas atklāj iespējamos kandidātus EP vēlēšanām; SC vēlas atbrīvoties no Rubika  (67)

Visvairāk iespējamos kandidātus jau patlaban spēj nosaukt Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), dažus kandidātus nosauc "Vienotība", bet "Saskaņas centrs" (SC) apliecina, ka šo organizāciju vēlēšanās vairs nepārstāvēs pašreizējais EP deputāts Alfrēds Rubiks, vēsta raidījumā.

Saeimas ZZS frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis raidījumu informēja, ka uz vietu EP pretendēšot Saeimas deputāts Andris Bērziņš, vēlēšanos startēt izteikusi arī deputāte Iveta Grigule. "Zinu to, ka apsver iespēju startēt Uldis Augulis, Raimonds Vējonis, Kārlis Seržants. Zinu, ka mūsu Rīgas mēra amata kandidāts Armands Krauze no Zemnieku savienības arī startēs vēlēšanās," LNT sacīja Brigmanis.

Raidījumā atklāj, ka "Vienotības" sarastā vēlēšanās kandidēs visi tie esošie EP deputāti, kuri tagad pārstāv šo partiju - Sandra Kalniete, kas varētu startēt ar pirmo numuru sarakstā, Krišjānis Kariņš, Kārlis Šadurskis un Inese Vaidere. Raidījumā min, ka viņiem gan varētu nākties konkurēt ar vēl citiem "Vienotības" politiķiem, visticamāk, arī no ministru vidus. Atsaucoties uz aizkulišu runām, raidījumā vēsta, ka vietu Briselē nolūkojis aizsardzības ministrs Artis Pabriks.

"Vienotības" līderis, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis neslēpj, ka salīdzinot ar 2004.gada vēlēšanām, tagad uz Briseli "Vienotība" pošas krietni kuplākā skaitā. "Pirmajā reizē acīmredzot politiķi ne līdz galam bija pamanījuši, kā saka, šī kumosa gardumu un rezultātā gandrīz vai nācās pierunāt kandidātus kandidēt Eiroparlamenta vēlēšanās. Tad tagad, protams, gribētāju ir vairāk nekā nepieciešams," raidījumā sacīja Dombrovskis.

Bez "Vienotības" deputātiem patlaban Eiroparlamentā ir pārstāvēti vēl pieci politiķi. Roberts Zīle, kurš jau strādājis divos sasaukumos no tēvzemiešu saraksta, gatavojas kandidēt atkārtoti un varētu būt Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK pirmais numurs. Savukārt Ivars Godmanis, kurš tagad palicis bez partijas, jo LPP/LC ir likvidēta, vēl domā, vai kandidēt. Galīgo lēmumu nav pieņēmusi arī apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" pārstāve Tatjana Ždanoka, vēsta LNT.

Skaidru atbildi par atkārtotu kandidēšanu nav snieguši no SC ievēlētie Aleksandrs Mirskis un Alfrēds Rubiks. Mirskim tagad ir pašam sava partija, bet Rubiku "Saskaņas centra" sarakstā partijas vadība vairs nevēlas redzēt. Viens no SC līderiem Jānis Urbanovičs saka, ka viņu ceļi šķiras, Rubiks SC sarakstā nestartēšot.

Raidījums atgādina, ka katra no astoņām deputātu vietām Briselē ir labi apmaksāts darbs. Eiroparlamentārieša mēneša alga ir gandrīz 8000 eiro pirms nodokļu nomaksas jeb 5500 latu, kas teju četras reizes pārsniedz Saeimas deputāta algu, norāda LNT.

Papildus algai eiroparlamentārieši saņem arī virkni kompensāciju un piemaksu. Ik mēnesi vairāk par 4000 eiro ir atvēlēti sava biroja uzturēšanai. Tiek kompensēti arī ceļa izdevumi uz darbu Brisele vai Strasbūrā, apmaksājot biznesa un pirmās klases biļetes, bet komandējumiem gadā var tērēt vairāk nekā 4000 eiro. Papildus tam, komandējumu laikā tiek maksāta dienas nauda - 300 eiro Eiropas Savienības valstīs, bet 150 eiro dienā, ja komandējums ir ārpus Eiropas Savienības.
Nauda atvēlēta arī deputāta palīgu algošanai. Finansējums pārsniedz 21 000 eiro mēnesī. Beidzot darbu Briselē, ir nopelnīta iztikšana arī vecumdienām, norāda LNT. Pensija tiek aprēķināti procentuāli no algas par katru nostrādāto gadu. Ja Eiroparlamentā pavadīts viens sasaukums - pieci gadi - pensija ir ap 1400 eiro.