Valdība otrdien sēdes slēgtajā daļā gan vienojusies atbalstīt IZM virzītās izmaiņas pedagogu darba samaksas un tām paredzēto mērķdotāciju aprēķināšanas kārtībā, taču neveiksmi cietis IZM mēģinājums 2014.gadā iegūt vēl papildu līdzekļus, lai no nākamā gada būtiski palielinātu piemaksas, ko saņem pedagogi, kam piešķirta augstākā, 5.kvalifikācijas pakāpe.
Pēc valdības sēdes izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis, neslēpjot sarūgtinājumu par citu ministru nevēlēšanos ieklausīties IZM, norādīja, ka princips "nauda seko skolēnam" pedagogus nolēmis algu samazinājumam.
Atbilstoši viņa teiktajam, uz algu pieaugumu var cerēt tikai tie skolotāji, kas strādā mazajās skolās vai māca bērnus ar īpašām vajadzībām. Savukārt iecere no nākamā gada 5. kvalifikācijas pakāpi saņēmušajiem pedagogiem piešķirt piemaksas 50% apmērā no minimālās samaksas par vienu pedagoģisko likmi, esot cietusi neveiksmi, jo Finanšu ministrija nav piekritusi 2014.gada budžetā piešķirt tam nepieciešamos trīs miljonus latu.
Savukārt premjers Dombrovskis pēc valdības sēdes uzsvēra, ka, atbilstoši valdībā lemtajam, lielai daļai pedagogu algas tiks palielinātas jau no šī gada 1. septembra, nevis no nākamā gada 1. janvāra. Atbilstoši otrdien pieņemtajiem noteikumiem, pedagogi, kam piešķirta 3. kvalifikācijas pakāpe, saņems piemaksas 8 % apmērā no pedagoga zemākās mēnešalgas likmes. Tās apmērs ir atkarīgs no skolotāja stāža – pedagogiem, kuru darba stāžs ir mazāks par pieciem gadiem, minimālā mēneša likme no 2014. gada 1. janvāra būs 384,18 eiro, bet pedagogiem, kuru stāžs pārsniedz 10 gadus, tā būs 398,4 eiro.
Skolotājiem, kam piešķirta 4. kvalifikācijas pakāpe, piemaksa būs 20%, bet pedagogiem ar 5. kvalifikācijas pakāpi – 25% no mēneša likmes.
Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece Baiba Bāne portālam "Delfi" teica, ka, ņemot vērā valdībā jau iepriekš lemto, tā dēvētie IZM budžeta bāzes izdevumi, tostarp finansējums pedagogu algu mērķdotācijām, jau sākotnēji plānoti par 9 miljoniem latu lielāki nekā šogad, bet Finanšu ministrija IZM piedāvājusi piešķirt papildus vēl aptuveni 8,8 miljonus latu.
Tomēr IZM šis piedāvājums neapmierina, jo, saskaņā ar tās aprēķiniem, tai daļu no it kā jaunajām politikas iniciatīvām piešķirtā finansējuma tiekot piedāvāts ņemt no tā dēvētā bāzes finansējuma, kurš paredzēts skolotāju algām.
Izglītības ministra nepiekāpība pamatīgi saniknojusi ne tikai premjeru Valdi Dombrovski, kurš izglītības ministram pārmet nekompetenci, bet arī finanšu ministru Andri Vilku (V), kurš apgalvo, ka IZM jau ilgstoši nespēj pamatot savu redzējumu.
"Izglītībai nauda tiek dota klāt, skolotājiem algas tiek pieliktas, bet ar reformām ir tā, kā ir," sacīja Vilks.
Viņš arī piebilda, ka viens no domstarpību iemesliem ir IZM nespēja "saskaitīt skolēnus" - to ministrija solījusi izdarīt līdz 13. septembrim.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
