Izdienas pensijas vecums tomēr jāceļ, rosina LM  (269)

LM konstatējusi vairākas nepilnības esošajā izdienas pensiju sistēmā - nepamatoti zems pensijas pieprasīšanas vecums - no 38 līdz 55 gadiem, kas palicis nemainīgs kopš deviņdesmito gadu beigām, nepamatotas atšķirības piešķiršanas kritērijos, atšķirības izmaksā strādājošajiem izdienas pensijas saņēmējiem, pensijas nodrošinātas jomās, kuru darba specifika neatbilst izdienas pensiju mērķim, un nenodrošināšana jomās, kas atbilst izdienas pensiju mērķim.

Ministrija piedāvā divus variantus sistēmas pilnveidošanai. Tie ir teju identiski, tomēr
tikai otrais variants paredz paplašināt izdienas pensiju saņēmēju loku ar šādām kategorijām - Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvaldes darbinieki, VID Muitas pārvaldes darbinieki, VID Muitas kriminālpārvaldes darbinieki un Militārās izlūkošanas un drošības dienesta darbinieki.

Abi varianti paredz no 2016.gada pakāpeniski paaugstināt izdienas pensijas pieprasīšanas vecumu - katru gadu par sešiem mēnešiem, izņemot militārpersonām un tiesnešiem. Vērtēšanai LM piedāvā iespēju paaugstināt šo vecumu par trīs mēnešiem katru gadu.

Tāpat priekšlikumi paredz no izdienas pensiju saņēmēju loka izslēgt amatus, kas nodrošina atbalsta funkciju veikšanu, piemēram, lietvedība, grāmatvedība, nodrošinājuma daļa.

Plānots arī paaugstināt minimālo nepieciešamo izdienas stāžu līdz 25 gadiem, nosakot, ka tajā ieskaita arī 50% no citās iestādēs, komercsabiedrībās un organizācijās nostrādātā laika, ja darbā/dienestā, kas dod tiesības uz izdienas pensiju, persona nostrādājusi vismaz 15 gadus. Izdienas stāžā tiktu ieskaitīti arī visi periodi, kas nostrādāti dažādos darbos, kas dod tiesības uz izdienas pensiju. Patlaban izdienas stāžs lielākajā daļā amatu ir 20 gadi.

Kultūras darbinieki gan tiesības uz izdienu pensiju iegūtu tikai pēc izdienas stāžā nepieciešamo gadu nostrādāšanas attiecīgajā profesijā, paredz abi LM priekšlikumi. Baleta mākslinieki - pēc 18 darba gadiem, solisti vokālisti un cirka mākslinieki - 20 gadiem, teātru aktieri - 30 gadiem.

Tikmēr izdienas pensijas apmērs būtu 55% no vidējās mēneša darba samaksas par pēdējiem pieciem gadiem pirms pensijas pieprasīšanas (tiesnešiem - 65%), un par katru izdienas stāža gadu virs minimālā izdienas stāža tas palielinātos par 2% no darba/dienesta atalgojuma. Minimālais pensijas apmērs nedrīkstētu būt mazāks par valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru, savukārt maksimālais nedrīkstētu pārsniegt 80% no vidējās mēneša darba samaksas.

Savukārt pensijas izmaksa tiktu pārtraukta laikā, kad izdienas pensijas saņēmējs uzsāk vai turpina darbu amatā, kas dod tiesības uz izdienas pensiju.

LM sagatavoto koncepciju ceturtdien, 29.augustā, plānots izskatīt valsts sekretāru sanāksmē.

Kā ziņots, priekšlikumus izdienas pensiju sistēmas pilnveidošanai LM bija sagatavojusi jau janvārī, tomēr to virzīšana izskatīšanai valdībā tika atcelta, jo LM radās nepieciešamība pēc papildu diskusijām ar atbildīgajām institūcijām. Priekšlikumi izraisīja plašas diskusijas un neapmierinātību no atsevišķu iesaistīto organizāciju un institūciju puses, tostarp iekšlietu, kultūras un izglītības nozares darbiniekiem. Tika solītas arī protesta akcijas.

Lai realizētu kvalitatīvu diskusiju, koncepcijas izstrāde tika pagarināta līdz 1.oktobrim.

Šobrīd izdienas pensiju ir tiesības saņemt transporta darbiniekiem (aviācijas, dzelzceļa, sabiedriskā transporta, jūras un upju transporta), radošajiem darbiniekiem (cirka, operas, baleta un citiem māksliniekiem), tiesnešiem, prokuroriem, diplomātiem, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonām, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm, kā arī valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka māksliniekiem.