Uzņēmēju organizāciju pārstāvji uzstāj, ka tieši ar ķīmijas un fizikas apguves palīdzību topošie darbaņēmēji iemācāmi ilgstoši domāt, disciplinēti strādāt un orientēties nestandarta situācijās.
"Loģiskas domāšanas pamats ir matemātika, pasauli nevar izprast bez fizikas apguves," uzskata Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Vilnis Rantiņš.
Atsaucoties uz statistikas datiem, TSP pārstāvji apgalvo, ka to skolēnu skaits, kas brīvprātīgi izvēlas kārtot eksāmenus dabaszinātnēs, ik gadu sarūk par aptuveni pustūkstoti.
"Delfi" jau vēstīja, ka, reaģējot uz pirms mēneša izskanējušajiem TSP ekspertu aicinājumiem centralizētos eksāmenus fizikā un ķīmijā noteikt par obligātiem, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) paziņoja, ka obligāti centralizētie eksāmeni būtu noderīgi mācību satura apguves monitoringa vajadzībām, taču neveicinās skolēnu interesi par eksaktajiem mācību priekšmetiem.
IZM norāda, ka pēdējo desmit gadu laikā par 27% ir audzis to skolēnu skaits, kas vispārējās vidējās izglītības programmā, apgūst matemātikas, dabaszinātņu un tehnikas virziena programmas, kurās mācību priekšmeti ķīmija uz fizika ir obligāti.
IZM tomēr iesaka Latvijas augstskolām, kurās piedāvā ar dabaszinātnēm un tehnoloģijām saistītas studiju programmas, izvērtēt iespēju iekļaut uzņemšanas prasībās centralizēto eksāmenu sertifikātu fizikā un ķīmijā nepieciešamību.
IZM speciālisti uzskata, ka obligāta fizikas un ķīmijas eksāmena ieviešana vidējās izglītības apguves noslēgumā varētu samazināt to skolēnu skaitu, kuri izvēlas apgūt matemātikas, dabaszinātņu un tehnikas virziena programmas.