Viens no spilgtākajiem piemēriem, kas nāk prātā, ir homoseksuālās attiecības, ko nosoda lielākā un skaļākā Latvijas sabiedrības daļa sākot ar visu konfesiju kristīgo kopienu, beidzot ar nacionālistiem politikā. Gan vieni, gan otri, kaut arī atsaucas uz LR Satversmi par baznīcas nošķirtību no valsts, attiecīgajā laikā, kad tiek rīkota geju parāde, gluži kā pirmā gadsimta stāstā par Jēzu Kristu un laulības pārkāpšanā pieķerto sievieti, ir gatavi pievienoties reliģiskajai elitei, salasīt akmeņus un fekāliju un spriest tūlītēju Dieva tiesu pār grēciniekiem.
Iespējams, tas nav zolīdi, kur nu vēl kristīgi. Bet pamatojums šādai reakcijai ir vienkāršs. Proti, ja kāds vai kāda nav pārliecināts/a par savu seksuālo identitāti, šādam cilvēkam mēs ātri vien atrodam apzīmējumu. Atrodam ne tikai apzīmējumu, bet arī diagnozi sabiedrībā – persona ar netradicionālu orientāciju. Mūsu tradicionālajā valstī taču visam ir jābūt tradicionālam!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!