Tiesībsargs ķersies pie veselības aprūpes jomas  (80)

Eksperti vērtēs, kā tiek nodrošināts Satversmes 111.pants - Valsts aizsargā cilvēku veselību un garantē ikvienam medicīniskās palīdzības minimumu - un 93.pants - Ikviena tiesības uz dzīvību aizsargā likums.

Ceturtdien, 29.augustā, vairāku Latvijas slimnīcu vadītāji tikās ar tiesībsargu, lai pārrunātu iedzīvotāju tiesības uz bezmaksas medicīnu. Slimnīcu vadītājus satrauc garās gaidīšanas rindas uz pakalpojumiem nepietiekamā valsts finansējuma dēļ, augstās pacientu iemaksas un finansējuma sadalījums slimnīcām reģionos, kas, viņuprāt, ir negodīgs. Reģionālo slimnīcu vadītāji bažās, ka nepietiekamā finansējuma dēļ jau septembrī vairākās no tām iedzīvotājiem nāksies maksāt par vairumu pakalpojumu, kurus būtu jāapmaksā valstij.

Pēc tikšanās ar slimnīcu vadītājiem tiesībsargs žurnālistiem pastāstīja, ka veidos konsultatīvo padomi, kurā tiks pieaicināti eksperti, lai vērtētu likumā noteiktās iedzīvotāju tiesības uz veselības aprūpi un reālitātē pieejamo pakalpojumu apjomu. Padomē noteikti netiks aicināti ierēdņi un politiķi, teica Jansons.

Tāpat tiesībsargs iecerējis veidot ciešāku sadarbību ar Valsts kontroli, lai vērtētu veselības aprūpes finansējuma izlietojuma lietderību. "Likums pasaka, kam ir jābūt nodrošinātam. Man uzreiz rodas jautājums, vai tam ir finansējums, vai tas tiek attiecīgi efektīvi izlietots un vai Valsts kontrole no lietderības apsvērumiem to ir izvērtējusi, un mēs varam sabiedrībai pateikt, jā, tā nauda, kas ir nodrošināta veselības aprūpei, ir efektīvi, lietderīgi apgūta un sabiedrība iegūst 100% no tā, ko valsts ir noteikusi," sacīja Jansons.

"Satversme ir pamatu pamats, kas nosaka, kā šai valstī ir jādzīvo. Tas nav kaut kāds fantāziju stāsts. Tas ir pamatlikums, ka politiķiem, parlamentāriešiem, valdības pārstāvjiem ir jānodrošina," viņš piepilda.

Pirmie padomes ekspertu secinājumi varētu tapt zināmi līdz šā gada beigām.