"Kā NATO sabiedrotie, kurus saista kopīgas transatlantiskās vērtības un vīzija par vienotu, brīvu un mierpilnu Eiropu, mēs apņemamies turpināt un paplašināt sadarbību Baltijas reģionā un citur, lai veidotu pārtikušāku, drošāku un [visus sabiedrības slāņus] iekļaujošāku nākotni," teikts piektdien vakarā izplatītajā paziņojumā.
Katra Baltijas valsts ir piedzīvojusi ievērojamas pārmaiņas kopš neatkarības atjaunošanas pirms vairāk nekā divām desmitgadēm. Saskaņā ar 1998.gada ASV - Baltijas hartā pausto apņemšanos Baltijas valstis kļuvušas par nozīmīgām NATO un Eiropas Savienības dalībniecēm. Pievienojoties pasaules attīstītāko valstu saimei tādās organizācijās kā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) un Eiropas vienotās valūtas zonai, kā arī uzņemoties rotējošo prezidentūru Eiropas Savienības Padomē, šo valstu pozitīvā ietekme uz globālo drošību un ekonomiku turpina pieaugt.
Gatavojoties nākotnes izaicinājumiem, Baltijas valstis apzinās, ka ASV sadarbībai ar Baltijas valstīm, Baltijas valstu savstarpējai sadarbībai, sadarbībai ar citiem reģionālajiem partneriem, piemēram, Ziemeļvalstīm, kā arī sadarbības centieniem transatlantiskajos un starptautiskajos forumos būs izšķiroša nozīme kopīgo panākumu nodrošināšanā. "Tāpēc mēs esam ieinteresēti turpināt attīstīt sadarbībā balstītas un cieņpilnas attiecības ar visām reģiona valstīm. Mēs esam stiprāki un spējam panākt vairāk, ja mēs apvienojam spēkus, lai sasniegtu kopīgos mērķus," teikts paziņojumā.
Baltijas valstu līderi vēlreiz apstiprina savu atbalstu sarunām par Transatlantisku tirdzniecības un investīciju partnerību (T-TIP) kā šīs paaudzes iespēju paplašināt spēcīgas kultūras un ekonomiskās sadarbības saites starp Eiropu un Amerikas Savienotajām Valstīm.
Ņemot vērā, ka droša un diversificēta energoresursu piegāde ir būtisks elements ekonomiskajā izaugsmē, no prezidenti jauna apliecina apņemšanos stiprināt Baltijas reģiona enerģētikas drošību. "Mēs apzināmies Eiropas Savienības Trešās enerģētikas paketes ieviešanas nozīmi un nepieciešamību attīstīt projektus, kas iekļauti Baltijas enerģijas tirgu starpsavienojumu plānā. Tas dažādotu enerģijas avotus, attīstītu caurskatāmību enerģijas tirgos un nodrošinātu ilgstošu ekonomisko izaugsmi visā reģionā. Amerikas Savienotās Valstis stingri atbalsta Baltijas valstu centienus attīstīt pašmāju energoresursus un videi draudzīgus enerģijas risinājumus, tajā skaitā energoefektivitāti, lai sasniegtu mūsu kopīgos mērķus – stiprinātu enerģētikas drošību, risinātu klimata pārmaiņu jautājumus un veicinātu kodolenerģijas drošību," vēsta triju valstu prezidenti.
Baltijas valstu līderi sola pastiprināt iesaisti kiberdrošības jautājumu risināšanā reģionālā un globālā līmenī.
Kā apliecināts ASV - Baltijas hartā un pamatojoties uz partnerību NATO ietvaros, ASV ir dziļa un pastāvīga interese par Igaunijas, Latvijas un Lietuvas neatkarību, suverenitāti, teritoriālo integritāti un drošību, norādīts paziņojumā. Baltijas valstis veica ievērojamu ieguldījumu NATO misijās Afganistānā un citur pasaulē. "Mēs esam apņēmušies saglabāt un paplašināt alianses spējas kolektīvās aizsardzības, kopīgās drošības un krīžu vadības jomās Eiropā un aiz tās robežām," liecina piektdien izplatītais paziņojums.
Paziņojumā norādīts- ņemot vērā, ka NATO transformē savu misiju Afganistānā tā, lai pēc 2014.gada tā vairs nebūtu saistīta ar kaujas uzdevumiem, ir būtiski saglabāt alianses spēju nodrošināt kolektīvo aizsardzību un veicināt globālo drošību.
Baltijas valstis ir joprojām pateicīgas Amerikas Savienotajām Valstīm un Amerikas tautai par neatzīšanas politiku Aukstā kara laikā. "Mūsu silto attiecību pamatā ir ciešas personiskās saites un igauņu, latviešu un lietuviešu diasporu bagātīgais ieguldījums Amerikas Savienoto Valstu multietniskās kultūras attīstībā," uzvērts paziņojumā.
Jau vēstīts, ka piektdien Baltajā namā Vašingtonā ar Baraku Obamu tikās Latvijas prezidents Andris Bērziņš, Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess un Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite.