Andris Urtāns, atbildīgais par Dabas aizsardzības pārvaldes "Life" projekta "Nataprogramme" ūdeņu sadaļu pastāstīja, ka Burtniekā, no kura iztek Salaca, šogad ir zemākais līmenis 15 gados un Salacā ieplūst barības vielām bagāti ūdeņi. Dažbrīd upes plūdums kļuvis tikko jaušams.
Salaca izvēlēta arī tāpēc, ka tā vistiešāk atbilst "Life" mērķim. Proti, UNESCO programmā "Cilvēks un biosfēra" izveidotie biosfēras rezervāti definēti kā inovatīvas un eksperimentālas vietas cilvēka un vides pastāvēšanas ilgtspējīgai nodrošināšanai.
UNESCO 2013. gadu pasludinājis arī par Starptautisko Ūdens sadarbības gadu. Salacā šādi upes atjaunošanas darbi veikti jau iepriekš.
"Pierādījies, ka viss notiek atbilstoši teorijai - upes ir atklātas sistēmas, un ūdens ir ideāls šķīdinātājs, vienlaikus augsnes daļiņu pārnesējs. Tas izpaužas arī Salacā.
7 gadu laikā kopš iepriekšējās tīrīšanas tā atkal aizaugusi. Tajā parādījušies arī līdz šim nebijuši smilšu sanesumi. Tie veidojas pat straujteču posmos, kur ūdensaugi bremzē straumes plūdumu.
Zināms, ka laši nārstam izvēlas upes posmus, kur oļu starptelpas aizpildošo smilšu nav vairāk par 10 15%. Pārsniedzot šo lielumu, starp oļiem ūdens vairs neplūst, pārtraucas tajos ierakto ikru apskābekļošana un kaitīgo vielmaiņas produktu izvadīšana no tiem. Ikri iet bojā," teic Andris Urtāns.
Smilšu sanesumu izcelsme neapsaimniekotās piekrastes aizsargjoslas, mežsaimnieciskā un lauksaimnieciskā darbība. Visas ietekmes savstarpēji papildinās, ieskaitot šī gada sauso vasaru un pēdējos gados zemāko ūdens līmeni Burtniekā. Salacā nonāk aizvien vairāk nesadalītas organikas. Tas rada ģeometriskās progresijas efektu.
Mūsu eksperimentālo darbu mērķis izstrādāt un izmēģināt dažādas apsaimniekošanas metodes un tehnikas un rast labākos saimniekošanas paņēmienus. Ir atšķirība starp Mūsas upes dolomītiem, Gaujas smilšu sēkļiem un atvariem un Salacas klājošo akmeņu gultņu apsaimniekošanu.
Ar šiem darbiem vienlaikus vēlos pierādīt, ka nepieciešams regulāri kopt ne tikai mūsu ūdenstilpes, bet arī to krastus, tā viņš pamato Salacā veiktās aktivitātes.
Normunds Tīklenieks pirms 2 gadiem tīrījis arī Ventas upi augšpus un lejpus rumbai. Tagad kārta Salacai. Andris Urtāns vērtē, ka Latvijā ir tikai divi vīri, kuri ar smago tehniku tā saprot un jūt ūdeni. "Viens ir Normunds. Viņš ir no klusajiem darītājiem, kurš pieskata, arī savu piemājas upīti Korģi paveido un pakopj taimiņu nārsta vietas un izvāc lieko aizbirumu. Tāpat padzenā maluzvejniekus. Otrs "ūdensvīrs" ir baušķenieks Ignats Savickis."
"Tīklenieka darbošanos sestdien pavēroju arī es. Interesanti bija skatīt, kā no pretējā krasta ūdenī lēnām ieripo īpaši aprīkots traktors un gāzelēdamies tuvojas pa upes vidu. Aiz traktora ūdenī sabira palīgi ar grābekļiem (ūdenszāļu vilkšanai krastā) Normunda bērni Edgars un Zane, tāpat Lāsma Zaķīte. Upes tīrītāju komandā darbojās arī Līga Poplavska, taču tobrīd apslimusi.
Upes vidū bija smilšu sanešu salas, kam tur nebija jābūt. Pāris krastmalā esošās gan tur ir no senseniem laikiem. Nav taču normāli, ja upes vidū dzīvo zaļā varde! Protams, tā liecina par tīru ūdeni, taču tā ir dīķa iemītniece. Tātad ūdens upē netek. Bet upe ir jūras plaušas, un straujteces, kur ūdens mutuļo, ir tās attīrīšanas iekārtas. Kad pirms vairākiem gadiem šeit tīrīju upi, tāda bardaka nebija. Pa šiem gadiem aizaugusi."
"Šī turklāt bija viena no kritiskāk aizaugušajām upes vietām, bet līdzīgu vēl ir daudz," vērtē Tīklenieks. Ar savu traktoru, kam aizmugurē piekabināta lāpsta, salacgrīvietis no saaugušās salas plēsa nost pa gabalam vien. Tos vēlāk aizskalošot lielāki ūdeņi.
Sarunbiedrs atzina, ka šādu salu noplēst ir visgrūtākais, jo tajā sakrājusies ne tikai zeme un ūdensaugi, bet arī daudz akmeņu. Tas nav, tāpat kā kaudzi tīruma vidū līdzināt...
Savukārt palīgi ar grābekļiem ūdenszāles izvilka krastā un salika vairākos lielos krāvumos. Upes dibenā saaugušos augus Normunds vēlāk izplēsa ar speciālu traktoram piekabinātu lielo grābekli, pie reizes uzirdinot upes gultni. Sarunbiedrs izdomājis, kā grābekli uzlabot. Vecajam zari nekustējušies, bet jaunajam katrs zars kustināms atsevišķi. Ja kādam no tiem ceļā patrāpās akmens, vienu var uzcelt augšā, bet pārējie turpina plēst ūdensaugus un irdināt gultni.
Kopumā iztīrīti 2 ha Salacas teritorijas. "Kad upes vidū bija tās salas, ūdens nedabūja tecēt, plūda tikai tāda strīpa. Nu, kad zāles izplēstas, ir arī beržu vietas. Ja zāles nav novāktas, lasis, protams, arī nārstos, pats plēsīs, nomocīsies, bet metiens būs tāds švaks. Kad esi piekusis, nekāda mīlestība nesanāk," teic Tīklenieks.
Viņš prāto, ka tīrīšanas rezultātus varēs just jau rudenī pēc tā, cik aktīvi būs laši, cik daudz beržu vietu. Arī maliķi esot stingrs rādītājs. "Ja viņi saka "ui, ir!", tātad zivis nāk. Ja "maliķu" nav, nav arī zivju.
Pie iztīrītajām beržu vietām arī inspektors varēs biežāk piebraukt. Tā teikt, būs darbs visiem "maliķiem", inspektoriem un arī zivij labi," saka tīrītājs. Viņam piekrīt Urtāns: "Šajās teritorijās lašiem kāzu gulta iztīrīta!"
Upē ir aptuveni 35 ha nārstam piemērotu vietu, un pat ja tikai 2 ha no tām attīra, tas jau ir kaut kas. Konkrētā upes posma aizauguma likvidēšanas efekts saglabāsies 2 līdz 3 gadus.
Aizauguma likvidēšanu no krasta vēroja arī Juris. Lai gan vasarnieks, pie Salacas dzīvojot jau ilgus gadus, situācija upē viņam labi zināma. "Tur, kur nupat traktors strādāja, kādreiz auga tikai kalmes, zemes nebija. Tā sakrājusies gadu gaitā. Pirms mēneša te bija gandrīz purvs, viss vienās zālēs. Šī, šķiet, ir kāda ceturtā reize daudzu gadu laikā, kad traktori tīra upi. Labi, ka to dara. Uz šejieni braukā zinātnieki skatīt lašu un taimiņu mazuļus. Secināja, ka tik maz, cik šogad, to vēl nav bijis. Jau tagad jūtams tīrīšanas rezultāts upe plūst. Padarītais būs uz pāris gadiem, pēc tam atkal būs pa vecam. Upi tīrīt vajag biežāk! Saprotu, ka to dara, kad ir nauda, bet vajadzētu biežāk," spriež sarunbiedrs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!