Opozīcijā esošā Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) rosina mainīt līdzšinējo Eiropas Komisijas komisāra izvirzīšanas kārtību, atņemot šo privileģēju premjeram un uzticot to parlamentam. Savukārt opozicionāri "Saskaņas centrs" (SC) piedāvā uzticēt komisāra amata kandidāta izraudzīšanu Valsts prezidentam.
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) pirmdien, 2.septembrī, iesniedza Saeimas prezidijam priekšlikumu grozīt Saeimas kārtības rulli, nosakot, ka Eiropas Savienības komisāra amata kandidātu apstiprina Saeima, portālu "Delfi" informēja ZZS.
ZZS norāda, ka no Satversmes un Saeimas kārtības ruļļa izriet, ka augstākās valsts amatpersonas apstiprina Saeima. Šobrīd Latvijā nav noteikta kārtība Eiropas Savienības komisāra amata pretendentu izvirzīšanai, bet pastāv tradīcija, ka šī amata kandidātus izvirza Ministru prezidents.
ZZS uzskata, ka šī kārtība neatbilst Latvijas kā parlamentāras republikas idejai, kurā nozīmīgākos lēmumus pieņem parlaments – Saeima. ZZS arī pauž bažas, ka līdzšinējā kārtība "ļauj izdarīt pieņēmumu, ka Latvijas Eiropas Savienības komisāra amata pretendents hipotētiski var tik izvirzīts šauru interešu grupas (piem., vienas politiskās partijas, kuru pārstāv ministru prezidents) politiskajās interesēs, kas neatbilst Latvijas kā tiesiskas un demokrātiskas valsts idejai un interesēm".
Tikmēr SC frakcija nosūtījusi vēstuli Valsts prezidentam Andrim Bērziņam, kurā aicina viņu iesaistīties Latvijas kandidatūras Eiropas Savienības (ES) komisāra amatam nominēšanas procedūrā un nosaukt konkrēto kandidātu.
Arī SC pauž, ka "līdz šim komisāra kandidatūras nominācija notika apšaubāmā veidā, pamatojoties uz partejisko piederību". "Vienas partijas cilvēkam nosaukt visas Latvijas pārstāvi EK, bez jebkādas procedūras un pēc politiskās piederības, ir gan neētiski, gan pretrunā ar demokrātiskas valsts iekārtas principiem," norāda SC deputāts Andrejs Elksniņš.
SC skaidro, ka parlamentārā republikā prezidents ir valsts galva un starptautiskajās attiecībās formāli atrodas augstāk par parlamentu. Prezidenta loma atšķiras no abu spēcīgo politisko orgānu - valdības un parlamenta - lomas un viņam jāstāv ārpus "vairākuma - opozīcijas" loģikas. Valsts prezidents darbojas kā politisks, tomēr partejiski neitrāls valsts konstitucionālais institūts, nodrošinot, ka lēmumu pieņemšanas procesā tiek apsvērts daudz plašāks sabiedrības kopējo interešu spektrs.
Ņemot vērā Saeimas valdošajā koalīcijā pastāvošās nesaskaņas, kas apdraud valsts stabilitāti, "Saskaņas centrs" aicina Valsts prezidentu iesaistīties un nominēt kandidātu ES komisāra amatam.
Pašreizējās Eiropas Komisijas (EK) pilnvaras beigsies nākamā gada 31.oktobrī, un mainīsies 27 Eiropas Savienības valstis pārstāvošie komisāri. Arī Latvijai būs jāvirza turpmākam darbam EK savs pārstāvis.
Latvijas tiesību aktos nav iestrādāta ES komisāra kandidāta nominēšanas procedūra. Līdz šim komisāra amata kandidāta izvirzīšana notika "politiskās tradīcijas" veidā, komisāra amata kandidātu nominēja Ministru prezidentam.
Eiropas Komisija ir ES izpildvaras institūcija. EK uzdevums ir likumdevēja - Eiropas Parlamenta - izdoto normatīvo aktu īstenošana. Vienlaikus EK ne tikai pārstāv kopējās ES dalībvalstu intereses, bet gādā par katras valsts ilgtspējīgu izaugsmi un darbavietām, seko tās pilsoņu tiesību ievērošanai un uzlabo viņu drošību.
Pašreizējais Latvijas pārstāvis Komisijā, ES attīstības komisārs Andris Piebalgs trešo reizi komisāra amatā nonākt nevēlas. Publiskajā telpā izskanējuši pieļāvumi, ka Latvijas premjers Valdis Dombrovskis varētu kandidēt un Eiropas Komisijas vadītāja amatu, bet pats Ministru prezidents šīs izredzes vērtē atturīgi. Pats Dombrovskis nesen pieļāva iespēju darbam EK izvirzīt pašreizējo "Vienotības" līderi, Saeimas priekšsēdētāju Solvitu Āboltiņu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
