Bērniem no nepilnām ģimenēm dramatiski zems valsts atbalsts, uzskata Viņķele  (71)

Šī valsts atbalsta noteikšana ir Tieslietu ministrijas (TM) kompetencē, un otrdienas valdības sēdes laikā tiks skatīts TM redzējums par krīzes laikā iesaldētajiem Uzturlīdzekļu garantijas fonda līdzekļiem.

Viņķele ir neizpratnē par TM rīcību, kas nevēlas straujāk atgriezties pie pirmskrīzes atbalsta apmēra bērniem bez viena vecāka. 

Šobrīd bērni bez viena vecāka vai gadījumos, ja viens no vecākiem atteicies maksāt uzturlīdzekļus, saņem 35 līdz 40 latus mēnesī. Jau 2012. gada septembrī Labklājības ministrija vērsa valdības uzmanību uz situācijas nopietnību, norādot, ka krīzes laikā samazinātie pabalsti šiem bērniem būtu strauji jāatjauno laikā, kad valsts ekonomika sākusi atgūties.

Tāpēc TM šogad bija jāsniedz valdībai redzējums par iespējām ātrāk atgriezties pie pirmskrīzes laika atbalsta - attiecīgi 50 līdz 60 latus mēnesī. Ministrei informatīvais ziņojums izrādījies nepatīkams pārsteigums, jo TM Uzturlīdzekļu garantijas fondam nav pieprasījuši papildu līdzekļus un joprojām rekomendē atgriezties pie pabalsta pilnā apmēra tikai ar 2017. gadu.

Viņķele norāda: „43% nepilno ģimeņu 2011.gadā bija nabadzības riskam visvairāk pakļautā sabiedrības grupa.  Salīdzinājumā ar 2010.gadu nabadzības risks šīm ģimenēm ir palielinājies par 4 % punktiem. Vienlaikus ir jāņem vērā, ka saskaņā ar UNICEF 2013.gadā publicēto ziņojumu „Child well-being in rich countries. A comparative overview", no 29 valstīm Latvija ir ierindota 28.vietā pēc bērnu vispārējas labklājības un materiālas labklājības situācijas. Tādēļ lielāka finansiāla atbalsta nodrošināšanai vienai no nabadzības riskam visvairāk pakļautām grupām - bērniem no nepilnām ģimenēm - būtu jābūt prioritātei."

Labklājības ministre uzskata, ka fiskālās disciplīnas ievērošanu nedrīkstētu balstīt uz sabiedrības mazāk aizsargātās daļas - bērnu no nepilnām ģimenēm - rēķina.

Viņa uzsver, ka nekādā gadījumā neatbalstīs ziņojuma projektā ietverto un MK atbalstīšanai piedāvāto variantu par lēno pabalstu atgriešanu un norāda uz neilgtspējīgu demogrāfijas politiku.