Valdība jau 15 gadus apņemas mazināt nabadzību, taču joprojām 38 % Latvijas iedzīvotāji pakļauti tās riskam, un līdzšinējie atbalsta pasākumi nesedz iedzīvotāju pamatvajadzību pieaugošās izmaksas, turklāt valdība rīkojas pēc principa "Ar vienu roku dod, ar otru – atņem", uzskata tiesībsargs Juris Jansons.
Pirms 10 gadiem valdības identificētie nabadzības mērķi ir aktuāli arī šobrīd - iekļaujoša darba tirgus izveide, adekvātu ienākumu nodrošināšana ar darba samaksas, nodokļu politikas un sociālās drošības sistēmas palīdzību un citi. Taču jaunākos politikas plānošanas dokumentos minēts, ka šobrīd ir izveidota kārtējā darba grupa, kuras uzdevums pēc būtības ir identificēt jau iepriekš zināmus nabadzības un sociālās atstumtības pieauguma cēloņus un politikas jomas, kurās veicami pasākumi nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanai, norādīts Tiesībsarga biroja paziņojumā medijiem.
Tiesībsargs uzskata, ka līdz šim valdības realizētā nodokļu politika tikai veicināja sociālās nevienlīdzības palielināšanos, jo ieguvēji no izmaiņām bija vidusslānis un turīgie, nabadzīgajiem iedzīvotājiem ieņēmumu pieaugums bija nenozīmīgs. Minimālās algas paaugstināšana, neapliekamā minimuma diferencēšana un atvieglojuma par apgādībā esošām personām palielināšana dos papildu ienākumu 20-30 lati mēnesī personām, kuras saņēma minimālo algu, norāda Jansons.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
