Ekspertiem nav vienprātības, par to, vai dzimstības veicināšanai lietā jāliek pērn izstrādātā demogrāfijas veicināšanas pakete, uz kuras ieviešanu uzstāj Nacionālā apvienība (NA), Labklājības ministrijas kompromisa piedāvājumi vai tomēr jāmeklē vēl jauni risinājumi.
Tas izriet no Saeimas Demogrāfijas lietu apakškomisijas sēdē notikušajām diskusijām.
Otrdien, 3.septembrī, apakškomisijas deputātus ar savā pētījumā gūtajām atziņām iepazīstināja "Swedbank Privātpersonu finanšu institūta" vadītāja Ieva Use -Cimmermane, kura zināja teikt, ka 54% no potenciālo jauno vecāku lielākās raizes saistībā ar bērna laišanu pasaulē rada ģimenes finansiālā situācija, bet 40% - vietu trūkums bērnudārzos.
Use - Cimmermane norādīja, ka līdz ar bērna ienākšanu pasaulē ģimeņu izdevumi pieaug par aptuveni 31%, bet ģimenēm, kurās aug divi, trīs vai vairāk bērni, izdevumi ir par 36% līdz 41% lielāki nekā bezbērnu ģimenēm.
Viņa arī izpētījusi, ka lielai daļai ģimeņu bērna dzīves pirmajā gadā ieņēmumi pat nedaudz pieaug, bet bērna dzīves otrajā gadā, kad bērns vēl nevar apmeklēt bērnudārzu, bet māte – atgriezties darbā, ģimenes ieņēmumi krīt pat par 32%.
Pēc Uses - Cimmermanes teiktā, Latvijā patlaban ģimenēm ar bērniem tiek piedāvāts ļoti plašs pakalpojumu loks, taču reālais atbalsts ir krietni zemāks nekā citviet Eiropā. Valsts tēriņi ģimeņu atbalstam ir aptuveni 1,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kamēr Eiropas valstīs ar augstu dzimstības līmeni tie sasniedz 2,7% no IKP, bet valstīs, kur ir zema dzimstība – aptuveni 2% no IKP.
Viņa uzskata, ka valstij vairāk jādomā, kā atbalstīt ģimenes bērna dzīves otrajā gadā, bet, veidojot ģimeņu atbalsta politiku, galvenokārt jākoncentrējas uz bērnudārzu pieejamības veicināšanu, ģimenes valsts pabalsta diferencēšanu, paredzot lielākus pabalstus par katru nākamo bērnu un lielākiem iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojumiem par apgādībā esošiem bērniem.
Šie priekšlikumi gan tikai daļēji sakrīt ar Labklājības ministrijas piedāvātajiem. Ministrija rosina jau no nākamā gada ieviest brīvpusdienas visiem 3. un 4. klašu skolēniem, kā arī noteikt 30 latus līdz 50 latus lielus ikgadējus pabalstus skolas gaitu uzsākšanai un palielināt bērna piedzimšanas pabalstus. Saskaņā ar Labklājības ministrijas pārstāvja Maksima Ivanova teikto, vienreizējais bērna piedzimšanas pabalsts, kas patlaban ir nepilni 300 lati, varētu tikt palielināts par 50 latiem vai 100 latiem.
Use - Cimmermane apšauba bērna piedzimšanas pabalstu iespējami pozitīvo ietekmi uz dzimstības pieaugumu, norādot, ka, saskaņā ar starptautiskiem pētījumiem, šādu pabalstu esamība gan spēj ietekmēt ģimeņu lēmumu par pirmā bērna laišanu pasaulē, taču reti kad veicina izšķiršanos par otro vai trešo bērnu.
Viņu bažīgu dara arī tā dēvētajā demogrāfijas veicināšanas pasākumu paketē ietvertais piedāvājums no nākamā gada celt minimālo "māmiņalgu" apmēru no 100 latiem līdz 140 latiem mēnesī. Jau patlaban par 38% pieaudzis sociāli neapdrošināto bērnu vecāku skaits.
"Kas notiks ar tiem bērniem, kas piedzimst šādās ģimenēs? Ja vecāki slēpj savus ienākumus, bērni vismaz nebūs badā, taču būtu papildus jāpēta, kas slēpjas aiz šiem skaitļiem par sociāli neapdrošinātām personām," teica Use - Cimmermane.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
