Lācis mājas pagalmā viesojoties regulāri, postot ne tikai bišu dravu, bet arī pagalmā novietotos skapjus un puķu dobes. "Sākumā jau man te neticēja, ka tas ir lācis, norādot, ka alnis izbradājis dārzu, bet kad uzlika novērošanas sistēmu, dabūjām pierādījumus, ka tas tiešām ir skaists brūns lācis," pastāstīja Dreimane. Vietējie mednieki mājas pagalmā uzstādījuši iekārtu, kas veic fotouzņēmumu, kad sensors sajūt kustību, kā rezultātā izdevies ķepaini iemūžināt.
"Viņš nemaz nebaidās. Fotoaparātam, kā te var redzēt bildēs, vispār skatījās iekšā objektīvā. Ne viņš no mūzikas, ne mašīnu rūkoņas, ne cilvēku runāšanas baidās," stāstīja privātmājas īpašniece, norādot, ka vienīgā iespēja, kā uz laiku nepielaist lāci mājas pagalmam, bijusi, šaujot signālraķetes. Mājas saimniece prognozēja, ka lācis varētu būt audzis Igaunijas audzētavās, kur lāči ar laiku pierod pie sabiedrības un pilsētu vai lauku trokšņiem un no tiem vairs nebaidās.
Sākotnēji Dreimane mēģinājusi veidot dzelzs konstrukcijas ap bišu stropiem, kam krītot, lācis sabītos no trokšņa. Pirmajās reizēs tā arī noticis, taču lācis ātri vien pie sistēmas pieradis un tā vairs nav atturējusi. "Ja viņš paliks vēl nekaunīgāks, tad man būs jāliek elektriskais sargs," pieļauj Dreimane.
"Pa dienu nav tik bailīgi, bet tumsā iziet laukā gan nav joka lieta. Nezinu arī, kā būtu, ja viņš mājā iekšā sajustu kādu nesen attaisītu ievārījuma vai medus burciņu," sprieda Dreimane. Viņa par savu nakts viesi informējusi medniekus, taču citām institūcijām ziņot par postījumiem nav redzējusi jēgu, jo "ko tad viņi viņam izdarīs? Aizsargāts taču! Labi jau būtu, ja kāds paņemtu ieliktu drošā būrītī, bet kurš tad to darīs," viņa pauda neticību.
Tomēr ne visi ir pieraduši pārdesmit metru attālumā sastapties ar lāci, atzina Dreimane. Viņa pastāstīja, ka tieši aiz mājas šķūņa, kur ir mežs, nereti ir atstāti pustukši spaiņi ar ogām, ko ogotāji pametuši, mūkot no zvēra. Nereti atrodami arī sviestmaižu iepakojumi, ko lācis saplēsis, mielojoties ar svešajām pusdienām. "Cilvēkiem, nākot ogot vai sēņot, te būtu ļoti jāuzmanās. Kad izeju ārā, zinu, ka viņš tepat vien ir, aiz šķūņa," brīdināja Dreimane.
Valsts meža dienesta Medību daļas vadītājs Jānis Ozoliņš stāstīja, ka rudens pusē lāču aktivitāte māju tuvumā vērojama augļu dēļ, kas nogatavojušies dārzos, vai arī bišu dravu dēļ. Lai tiktu vaļā no lāča apciemojumiem, kurš iekārojis medu, var izveidot vai nu elektrisko žogu, vai arī pārvietot bites uz citu vietu. Efektīvākais veids, kā atbrīvoties no lāča apciemojuma, būtu elektriskā žoga izveide.
"Medus lācim ir neatvairāms kārums, un uz izraudzīto vietu viņš ies tik ilgi, kamēr būs, ar ko našķoties," sacīja Ozoliņš. Ja cilvēki sastop lāci, tad bez vajadzības nevajadzētu tam uzbrukt, jo tas lācī var izraisīt agresiju.
Tiek lēsts, ka Latvijā ir no 10 līdz 15 lāčiem, kuri ieklīst no kaimiņvalstīm. Stabilas lāču populācijas Latvijā nav, vismaz tam nav pierādījumu, norādīja Ozoliņš. Lāču viesošanās māju pagalmos rudeņos nav retums. Dzīvnieku aktivitāte varētu ilgt līdz novembra beigām, kad lāči dodas ziemas miegā, taču ziemas miega sākšanās dzīvniekiem atkarīga no rudens ilguma. Īsāku ziemas miegu parasti guļ lāču tēviņi, bet mātītēm tas ir ilgāks.
Arī zvērkope Velga Vītola pastāstīja, ka regulāriem lāču apciemojumiem vienmēr esot iemesls. Sevišķam uztraukumam par cilvēku dzīvību lāča dēļ tagad - rudens pusē - gan neesot pamata, apgalvoja Vītola. "Lāči ir paēduši un būtībā jau gatavi ziemas miegam, pie tam ēšanai visu nepieciešamo lācis var atrast mežā un pagalmā vai bišu dravā iet tikai našķoties," viņa atzina. Tomēr, ja lācim jau vienreiz ir izdevies atrast ko gardu, tad viņš, protams, atgriezīsies, lai kārumu saņemtu atkārtoti, norādīja zvēru pazinēja.
Vītola atzina, ka elektriskais gans varētu būt viena no retajām iespējām, kā lācim likt vairs nenākt pēc bišu medus. Tāpat viņu atbaidot arī neierastas spalgas skaņas, piemēram, katla vāka sišana vai fanu taures signāls.
Sastopoties ar lāci aci pret aci, Vītola iesaka novērtēt situāciju individuāli. "Ja lācis vēl nav paspējis cilvēku pamanīt, ir lēnām jāvirzās prom, bet, ja rodas aizdomas, ka lācis cilvēku jau ir ieraudzījis, labāk ir iznākt atklātībā, lai lācis skaidri jūs redz," viņa stāstīja.
Vītola aģentūrai LETA atzīmēja, ka lācim ir nevainojama oža, bet dzirde un redze kādreiz var arī pievilt meža zvēru, tādēļ, ja rodas aizdomas, ka lācis cilvēku ir pamanījis, labāk, lai lācis droši zina un redz, ka tas ir tikai cilvēks, nevis domā, ka kaut kas kustīgs aiz krūma, kas var viņam uzbrukt.
Arī Ramatas pusē, kur pirms vairākiem gadiem bija manīti lāči, iedzīvotāji aizvien ik gadu manot lāču ķepu nospiedumus, pastāstīja Mazsalacas novada sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Mitāne. Pērn pat manīti lielu un mazu lāču ķepu nospiedumi, kas liecinot, ka tuvākajā apkārtnē esot izveidojušās pat lāču ģimenes.
Jau ziņoja, ka vasaras sākumā Mālpils pusē mežstrādnieki manījuši lāču mammu ar diviem lāču mazuļiem.
Savukārt Nītaures pusē augusta vidū kāds mednieks redzējis pieaugušu lāci. Turklāt lāči neesot vienīgie plēsēji apkārtnē. "Jau labu laiku esam dzirdējuši, kā gaudo vilki, arī mazie kucēni ir redzēti," toreiz piebilda mednieks.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
