Vairākas slimnīcas varētu pārtraukt sadarbību ar valsti par neatliekamās palīdzības slimnieku ārstēšanu  (26)

Biedrības vadītājs Jevgēņijs Kalējs trešdien pēc tikšanās ar Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrību (LVSADA) žurnālistiem pastāstīja, ka tuvākajā laikā slimnīcu pārstāvjiem plānota tikšanās ar Latvijas Pašvaldību savienību un pašvaldību vadītājiem, lai pārrunātu rīcību gadījumos, kad valsts nemaksā par pašvaldības uzņēmumu pakalpojumiem, šajā gadījumā neatliekamo medicīniskās palīdzības slimnieku ārstēšanu pašvaldību slimnīcās.

"Viens no veidiem, kā to risināt, ir pārtraukt sadarbības līgumu ar valsti par neatliekamās palīdzības slimnieku ārstēšanu," viņš pieļāva.

Vaicāts, cik slimnīcu būtu gatavas šādam solim, LSB vadītājs norādīja, ka ne slimnīcām ir jābūt gatavām, bet to īpašniekiem, kas ir pašvaldību vadītāji. "Mēs jau esam runājuši ar pašvaldību savienību. Mums ir plānota tuvākajā laikā tikšanās, un tad mēs šo jautājumu apspriedīsim daudz konkrētāk," viņš piebilda.

"Ja slimnīcu īpašnieki atbalstīs šādu risinājumu, tad slimnīcas neatliekamās palīdzības durvis būs slēgtas pacientiem. Cietēji būs pacienti un darbinieki," skaidroja Kalējs.

Turpinot Kalēja teikto, Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienības valdes locekle, Medicīnas iestāžu biedrības vadītāja Alīda Vāne situāciju veselības aprūpē Latvijā nodēvēja par katastrofu. "Visā Eiropā ir pieņemts būtisks kritērijs - "zelta stundas princips", kurš ir minimāli jāievēro, lai pacientu stacionētu un sniegtu neatliekamo palīdzību," teica Vāne, uzsverot, ka Latvija to nespēj nodrošināt.

Tikmēr Jēkabpils reģionālās slimnīcas arodorganizācijas priekšsēdētājs Uldis Urtāns norādīja, ka problēmas slimnīcās saasinājušās jau pēdējo gadu laikā, bet tās izturējušās ar sapratni, cenšoties valstij palīdzēt un krīzes situācijā ārstēt vairāk pacientu.

"Faktiski slimnīcu resursi pašreiz ir izsīkuši, un briesmas ir tās, ka nav personāla - ir ļoti grūti nodrošināt neatliekamās palīdzības sniegšanu. Kolēģi ir pārstrādājušies, viens kolēģis izpilda varbūt trīs citu kolēģu funkcijas un ļoti nopietni apdraudēta ir kvalitāte. Ir steidzami kaut kas jādara," viņš sacīja.

Urtāns arī uzskata, ka veselības nozarei šogad līdz šim piešķirtā papildu nauda ir sadalīta neapdomīgi. "Valdība, tomēr, nevarētu teikt, ka nepiešķir līdzekļus. Šogad papildus piešķir 13 miljonus, bet viņi aiziet visur kur, tikai ne pašā sāpīgākajā lietā, tātad neatliekamās palīdzības izdevumu segšanai, kas valstij šajā gadā, lai ievērotu principu, ka mēs atmaksājam par visiem neatliekamās palīdzības pacientiem un ka nauda seko pacientam, būtu bijuši tikai 2,3 miljoni latu," viņš teica.

"Mēs esam ļoti priecīgi par lielo arodbiedrības atbalstu, esam ļoti priecīgi par tiesībsarga atbalstu, mēs ceram, ka arī pašvaldību savienība mūsu sāpi uztvers un ka pa visiem kopā mēs varēsim kaut ko uzlabot, lai nav tā, ka tiek iznīcinātas slimnīcas, cilvēki zaudē darbu un pacientiem nav kur griezties," noslēgumā piebilda Urtāns.

Jau ziņots, ka Veselības ministrija (VM) nozarei šogad prasījusi papildu 34,3 miljonus latu. Līdz šim Ministru kabinets atbalstījis papildu finansējuma piešķiršanu ministrijai 12,19 miljonu latu apmērā.

LVSADA un LSB prasa valdībai nekavējoties piešķirt atlikušo finansējumu, kā arī nākamgad valsts budžetā piešķirt veselības finansēšanai 4,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kā tas noteikts valdības rīcības plānā.

Pretējā gadījumā tiek solītas protesta akcijas.

LSB vadītājs iepriekš skaidrojis, ka neatliekamās palīdzības apmaksa patlaban ir viens no sāpīgākajiem jautājumiem veselības aprūpē. Viņš minējis, ka Latvija ir vienīgā valsts Eiropas Savienībā, kas neatliekamajai palīdzībai piemēro kvotas.

"Lai nodrošinātu adekvātu neatliekamo palīdzību valstī, ir būtiski jāpalielina finansējums līdz tiem pašiem 4,5% no iekšzemes kopprodukta un pilnībā būtu jāapmaksā neatliekamās palīdzības slimnieku ārstēšana," teica Kalējs.

Kamēr Nacionālais veselības dienests (NVD) mierina iedzīvotājus, sakot, ka neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšana valstī netiks pārtraukta un to nodrošinās visos līmeņos, jo tai finansējums ir pietiekams un netiek ierobežots pacientu skaits, kuriem šī palīdzība tiek sniegta, LSB vadītājs brīdina par pretējo.

"Neatliekamās medicīniskās palīdzības kvotas beigsies drīzumā daudzām slimnīcām. Slimnīcu vadītāji kopā ar saviem īpašniekiem, pašvaldību vadītājiem, varbūt apsver iespēju pārtraukt neatliekamās palīdzības sniegšanu slimnīcās, kur netiek par to samaksāts jau arī iepriekšējos gadus," sacīja Kalējs.

NVD mierinājumu Kalējs nodēvēja par sabiedrības dezinformēšanu. "Nacionālais veselības dienests ļoti labi zina, ka neatliekamā palīdzība ir kvotēta, bet pēc viņu uzskatiem, šis palīdzības saņēmēji ir iedalāmi vairākās kategorijās un slimnīcas ir tās, kam jāpasaka, ka šis te pacients ir jāatstāj aiz durvīm un šis ir jāārstē," viņš pauda.