Iecere papildināt Satversmi ar īpašu preambulu izraisījusi pamatīgu attiecīgu saspīlējumu ”Vienotības” un opozīcijā esošā ”Saskaņas centra” (SC) politiķu starpā – Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne ( V) vērsusies Drošības policijā (DP), paužot aizdomas, ka SC politiķa Andreja Elksniņa rīcībā nonākusi viņas e-pasta sarakste. Savukārt Elksniņš Satversmes aizsardzības birojam (SAB) paudis bažas par pārlieku slepenību preambulas izstrādē.
Čepāne portālam "Delfi" atklāja, ka DP vērsusies pagājušajā nedēļā, pēc tam, kad Elksniņš Juridiskās komisijas sēdē, deputātei pārmetot slepenību Satversmes preambulas tapšanā, paziņojis, ka viņa rīcībā ir Čepānes e-pasta sarakste ar Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas vadītāju Egilu Levitu.
"Viņš piedāvāja saraksti uzrādīt un to citēja, sapratu, ka viņš patiešām ir to lasījis," skaidro Čepāne, kas šajā faktā saskata iespējamu Krimināllikuma pārkāpumu. Proti, atbilstoši likuma 144. pantam, personas korespondence, tostarp e-pasta sarakste ir neaizskarama.
Tikmēr Elksniņš pirmdien, 9. septembrī, vērsies pie Valsts prezidenta Andra Bērziņa, Satversmes tiesas priekšsēdētāja Gunāra Kūtra un SAB vadītāja Jāņa Maizīša ar vēstuli, kurā paustas bažas par to, ka valdošās koalīcijas partijas slepeni izstrādājušas un tagad centīsies leģitimizēt Satversmes grozījumus, kas paredz konstitūcijas papildināšanu ar īpašu preambulu.
Čepāne kategoriski noraida pārmetumus par slepenību un uzskata, ka Elksniņa paziņojums par slepenību Satversmes preambulas izstrādē ir viņa izvēlētā aizsardzības taktika.
Levits paša izstrādāto Satversmes preambulas projektu jau šomēnes plānojot publicēt "Jurista Vārdā", bet 27. septembrī par to plānots diskutēt paplašinātā Saeimas Juridiskās komisijas sēdē, kas būšot atklāta.
Čepāne atgādina, ka doma par konstitūcijas papildināšanu ar preambulu tapa jau pērn, un tad Levits arī sācis darbu pie tās projekta. Viņa nenoliedz, ka ir tikusies un apspriedusies ar Levitu, tostarp runājusi par Satversmes preambulas projektu.
Tas esot apspriests arī konstitucionālo tiesību seminārā, kas šovasar noticis Bīriņos un kurā piedalījušies arī vairāki politiķi, kuru interešu lokā ir konstitucionālo tiesību jautājumi.
Čepāne arī uzsver, ka ikvienam politiskajam spēkam un ekspertam ir tiesības izstrādāt dažādus likumprojektus, tostarp konstitūcijas grozījumus, bez tam nebūt nav obligāti to izstrādē iesaistīt arī citus politiskos spēkus.
Jau vēstīts, ka valdošās koalīcijas politiķi vienojās veidot darba grupu un vēlāk arī Saeimas apakškomisiju, lai strādātu pie jautājuma par Satversmes preambulu, kas padarītu redzamu konstitūcijas kodolu, bet tā to neradītu, jo Satversmes kodols pastāv arī tagad, kad tas nav tieši uzrakstīts.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
