Dalailamas publisko lekciju apmeklējuši teju 6000 cilvēku  (25)

Kā norāda biedrības "Latvija Tibetai" valdes loceklis Jānis Mārtiņš Skuja, viņš ir pārliecināts par Dalailamas vizītes atmiņā paliekošo efektu, savukārt Dalailamas vārdi par līdzcietību un nevardarbīgu brīvības cīņu palīdzēs turpmākajā dzīvē.

Klātienē tikties ar vienu no izcilākajiem pēdējās simtgades domātājiem un brīvības ideju paudējiem ieradās arī krievu rokmūzikas veterāns un grupas "Akvarium" līderis Boriss Grebenščikovs ar ģimeni, britu mūziķis un ierakstu producents Niks Franglens, kurš plašāk pazīstams kā elektroniskās mūzikas dueta" LemonJelly" dibinātājs, Karls Friersons, kurš ir džeza mūzikas apvienības "DePhazz" mākslinieks no Vācijas, kā arī kanādiešu rakstnieks Viktors Čans, kura sarakstītās grāmatas par Dalailamu tulkotas 14 pasaules valodās.

Dalailama savā lekcijā sacīja, ka Latvijai kā valstij, kas tikai nesen atguvusi neatkarību, būtu jādomā par to, kā attīstīt ne tikai materiālās, bet arī garīgās un morālās vērtības. Dalailama norādīja, ka viņš tic jaunu cilvēku spējām un uzskata, ka viņi ir nozīmīgi pārmaiņu nesēji, tāpēc ir svarīgi domāt par to, kā sabiedrībā veicināt līdzcietību, kas radītu pareizu motivāciju pārmaiņām. Viņš skaidroja, ka pašreizējā izglītība un sabiedrība lielākoties runā par materiālām vērtībām, arī jaunā paaudze šajā vidē aizmirst par iekšējām vērtībām, kā rezultātā sabiedrība saskaras ar morālo krīzi. "Šāda sabiedrība ir nelaimīga," sacīja Dalailama.

Laicīgā izglītība neizglīto sirdi, taču ētikai un emociju higiēnai ir jābūt daļai no izglītības sistēmas, uzskata Dalailama. "Sabiedrība bez problēmām nav iespējama, bet mēs varam to padarīt labāku, mainot savu attieksmi. Tikai tad cilvēks var būt laimīgs neatkarīgi no ārējiem apstākļiem. Ja gribat atbrīvoties no rūpēm, jāmaina nevis apkārtne, bet savs prāts."

"Mūsdienu dzīvē dominē materiālistisks dzīvesveids un vērtības, tomēr tās kalpo tikai īslaicīgam gandarījumam, kas pāriet, tiklīdz šie faktori vairs nepastāv. Ilgtermiņā prāta un dvēseles miers un apmierinājums nav atkarīgs no sensorās pieredzes, kuru sniedz materiālie labumi. Garīgs, ilgstošs miers iestājas, vienīgi piekopjot līdzcietību un mīlestību, kas sniedz gandarījumu," sacīja Dalailama.

Viņš arī uzsvēra, ka sirdsmiers un mierīgs prāts ir ārkārtīgi svarīgs veselīgam ķermenim, jo dusmas, bailes un citas negatīvas emocijas grauj imūnsistēmu un arī prātu var padarīt destruktīvu. Dalailama norādīja, ka emocionālā inteliģence ir būtiska arī virknē jomu un profesiju, jo tās atkarībā no motivācijas var no konstruktīvām pārvērsties destruktīvās. "Jo vairāk līdzcietības, jo godīgāks automātiski kļūst cilvēks vai sistēma. Arī korupcija ir vardarbība," sacīja Tibetas garīgais līderis.

Dalailama arī norādīja, ka morālo vērtību krīzi reliģija nespēj atrisināt, jo mūsdienu sabiedrībā bieži pastāv uzskats, ka laicīgums nozīmē distancēšanos no reliģijas. Laika gaitā pret reliģiju izveidojusies negatīva attieksme, taču Dalailama norāda, ka pie tā vainojamas nevis reliģijas sludinātās vērtības - mīlestība un rūpes -, bet gan reliģiskās institūcijas, kas apspiež prātus, ekspluatē cilvēkus un ir domātas naudas pelnīšanai reliģijas vārdā.

Dalailama arī norādīja, ka sabiedrībā pastāv ļoti liela nevienlīdzība - ekonomikas jomā cilvēki tiek par daudz ekspluatēti un trūkst sajūtas, ka visi ir līdzvērtīgi. Viņš uzsvēra, ka, neterorizējot un neekspluatējot citus, ir iespējams dzīvot patiesāk, iegūt patiesu uzticību un cilvēku cieņu, kamēr norobežošanās no apkārtējiem savukārt rada aizdomas, neuzticību, stresu un dusmas.

Iepriekš Dalailama Latviju apmeklēja 1991. un 2001.gadā.